Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Iešu pie pieminekļa 9. maijā, arī ja būšu premjers

Vai vēlētāji ir sapratuši, ka Nils Ušakovs nekandidē vēlēšanās, bet tikai aicina balsot par Saskaņas centru?

Jā, protams. Taču Saskaņas centrs ir izvirzījis mani kopā ar Jāni Urbanoviču par premjera amata kandidātu.

Kurš no jums būs premjers?

Esmu vairākkārt uzsvēris - ja redzēšu, ka varu vairāk izdarīt valdībā, tad aiziešu projām no Rīgas, bet savādāk es palikšu Rīgā.

Kādas pazīmes ļaus saprast, ka varat valdībā vairāk izdarīt? Ja būs izredzes izveidot stabilu ilgtermiņa valdību?

Rīgā ir ļoti veiksmīga un efektīva divu partiju koalīcija [Saskaņas centra un LPP/LC]. Mums budžeta pieņemšanā nav tāda jēdziena kā partijiskās kvotas. Prioritātes nosaka pa nozarēm, tas ļauj skatīties ilgtermiņā. Valdībai nav izdevies izveidot veiksmīgu koalīciju. Ja ir koalīcija, kas nav spējīga pieņemt lēmumus, tad no mana darba būs lielāks labums Rīgā.

Vai Saskaņas centram ir jāiet valdībā, kura nav spējīga pieņemt lēmumus?

Saskaņas centram ir jāiet jebkurā valdībā, kurā tas var īstenot vismaz daļu no savas programmas. Ja Saskaņas centrs neko nevar īstenot, tad nav tur ko darīt, bet, ja varam vismaz kaut ko izdarīt no tā, par ko runājam ar vēlētājiem, tad Saskaņas centram tur ir jābūt, nebaidoties, ka mums uzliks atbildību par grūtiem, nepopulāriem lēmumiem. Ir jāstrādā. Par to nav ne mazāko šaubu.

Vai esat jau sākuši neformālas sarunas ar potenciālajiem partneriem, piemēram, no Zatlera Reformu partijas?

Mēs esam atvērti sarunām ar visiem politiskajiem spēkiem, kas būs Saeimā.

Vai jūs jau tagad esot tikušies ar citu partiju cilvēkiem?

Par valdības veidošanas procesu esam gatavi runāt ar visām partijām, kas būs ievēlētas.

Jautājums bija - vai tagad notiek sarunas?

Tagad es pildu Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumus. Plānojam veikt sarunas ar visiem, bet pieņemu, ka ar Visu Latvijai! tas nebūs viegli.

Ja jūs uzvarat vēlēšanās, kādā secībā uzrunāsies partnerus?

Sarunu gaitu noteiks tas, ar kādiem rezultātiem pārējās partijas finišēs vēlēšanās un ar kādām personālijām, jo partijām ir neviendabīgs deputātu kandidātu sastāvs. Tas arī ietekmēs to, ar kuriem sarunas veiksies, ar kuriem ies grūtāk. Mēs runāsim ar visiem, veidojot pēc iespējas efektīvāku koalīciju. Tā var būt gan plaša, gan šaura. Ir neefektīvas valdības, kur ir daudz partiju. Mēs diemžēl redzējām neefektīvu valdību, kur ir tikai divi politiskie spēki. Partiju skaits nav noteicošais, bet teorētiski - jo mazāk partiju, jo stabilāk.

Ko nozīmē profesionāļu aicināšana valdībā? Vai tie būs ar partijām nesaistīti nozaru pārstāvji, nevis partiju deleģētie ministru kandidāti? Nosauciet kādu cilvēku.

Tie profesionāļi tik un tā ir partiju deleģēti cilvēki, bet partijas piederība nav svarīgākais. Primārais ir profesionalitāte. Rīgas domē arī daļa no manas komandas nav partijas biedri. Tādu principu gribam piedāvāt arī valsts līmenī. Kas tie būs par cilvēkiem, nevaru nosaukt, jo viņi strādā savās jomās. Mēs negribam viņus tagad saistīt ar Saskaņas centru gadījumā, ja mums neveiksies.

Šajā Saeimā jums bija laba sadarbība ar Zaļo un Zemnieku savienību un apvienību Par labu Latviju!, kas tiek dēvēti par oligarhu ietekmē esošajiem politiskajiem spēkiem. Ja ZZS, LPP/LC un SC Saeimā iegūst vairākumu, vai jūs šo sadarbību varētu turpināt?

Man grūti pateikt, jo ciešāka sadarbība zaļajiem zemniekiem bija ar Vienotību.

Aivaram Lembergam saistošos balsojumos jūs atbalstījāt ZZS.

Kad mums un mūsu vēlētājiem bija izdevīgi balsot kopā ar ZZS, tad balsojām kopā, citreiz atkal izdevīgi kopā ar Vienotību. Tā nebija mūsu problēma, ka divas koalīcijas partijas nevarēja sarunāt, kā balsos Saeimā.

Kas noteica šo izdevīgumu?

Vēlētāju intereses.

SC līderi ir teikuši, ka Vienotība kļūdījusies, nepaņemot jūs valdībā? Vai kopā ar Vienotību, piemēram, tiesiskuma jautājumos jūs būtu balsojuši citādi, nekā esot opozīcijā?

Ciešāka sadarbība ar ZZS bija Vienotībai, viņi joprojām ir vienā valdībā.

Radies iespaids, ka jums ir vieglāk sadarboties ar oligarhu ietekmē esošajiem politiskajiem spēkiem un izveidojušās ciešākas saites.

Ciešākas saites Aivaram Lembergam ir ar [premjeru] Valdi Dombrovski. Pēdējā intervijā, kur es piedalījos kopā ar Dombrovska kungu [diskusija žurnālā Ir], Dombrovska kungs neteica klaji negatīvi, ka viņš jaunajā Saeimā neies kopā ar Lembergu. Kad es pavaicāju, vai esat gatavs tāpat kā Zatlera kungs pateikt, ka nekādā gadījumā neiesiet kopā ar zaļajiem zemniekiem, viņš nav atbildējis «nē».

Jūsu programmā ir no valdības atšķirīga attieksme pret starptautiskā aizdevuma programmas pabeigšanu, pieļaujot vienošanos par kredīta atmaksas termiņa pārcelšanu, kā arī šaubas par eiro ieviešanu 2014. gadā.

Ne es, ne Dombrovskis, ne Zatlers tagad nepateiks, kas būs ar eiro 2014. gadā. Mēs redzam dramatiskus notikumus atsevišķās eirozonas valstīs. Līdz ar to mēs nesakām, ka tam ir jābūt valdības galvenajam mērķim. Ievērot finanšu disciplīnu ir svarīgi, bet tikpat svarīga ir sociālā stabilitāte, lai pensionāriem saglabātu vismaz kaut kādu ienākumu līmeni, lai palīdzētu tiem, kuri paši sev nevar palīdzēt. Tā ir mūsu sarkanā līnija - ieviest sociāli atbildīgas politikas elementus.Tāpēc mēs uzskatām, ka 25 miljonus, kas gadā būtu jāizmaksā pensiju indeksācijai, valdība var atrast.

Kur atrast?

Vai 25 miljonus var atrast, piemēram, pārskatot lielus projektus, man ir grūti pateikt, jo to var pateikt tikai tad, ja tev ir informācija par budžetu.

Latvijas Bankas prezidents ir brīdinājis - ja starptautiskā aizdevuma programma netiks pabeigta, Latvija var atkrist atpakaļ neveiksmīgo valstu sarakstā.

Saskaņas centrs nepiedāvā drastiskas izmaiņas. Mēs runājam par budžeta deficīta palielināšanu, piemēram, līdz 3,5%. Mēs nesakām, ka eiro nav vajadzīgs, bet domājam, ka vajag apdomīgāk uz to skatīties un pieņemt to lēmumu 2013. gadā. Vajag paskatīties, kāpēc ir valstis, kas atteicās ieviest eiro. Ja runājam par attiecībām ar Starptautisko Valūtas fondu, tad varbūt varam sarunāt, ka atdodam plānoto - 300 miljoni mīnus 30 miljoni - un indeksējam pensionāriem pensijas. Pensiju indeksācija - tie ir 25 miljoni, kas pie esošā budžeta ir praktiski nekas.

Vai esat gatavi atteikties no moratorija jūtīgajos nacionālajos un vēstures jautājumos?

Kad runājam par vēstures jautājumiem, mums ir divas pozīcijas. Nav runa par būtību, bet ir pretenzijas pret formu - mēs neļausim nevienam politiskajam spēkam mūs eksaminēt. Otrais, mums ir jāsaprot, ka stāsts par okupāciju nav stāsts par to, kā mēs vērtējam notikumus 1940. gadā. Tas ir stāsts, ka atsevišķi politiskie spēki grib to izmantot nākotnē. Daudziem no Visu Latvijai! ir absolūti skaidrs, ka okupācijai ir jābūt saistītai ar deokupāciju. Tas arī skar cilvēkus, kas šeit dzīvo. Pirms gada Dombrovska kungs piedāvāja iet valdībā gan mums, gan Visu Latvijai! - ar politiķiem, kuri atļaujas runāt par deokupāciju, kas skars cilvēkus, kuriem nav pilnīgi nekāda sakara ar staļinisma režīma noziegumiem. Mums ir svarīgi zināt, ka, runājot par 1940. gada notikumiem, tas neskars cilvēkus, kam ar tiem nav nekāda sakara. Atkārtošu, ka man nav jākārto eksāmeni Vienotības vai cita politiskā spēka priekšā. Mēs dabūsim vēlētāju atbalstu, un visdrīzāk mums būs pirmā vieta. Ir jāsaprot, ka moratorijs nozīmē arī lielu soli no mūsu puses.

Tas nozīmē, ka, piemēram, neprasīsiet vēlēšanu tiesības nepilsoņiem?

Jā. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz mūsu vēlētāju vēlmi pārskatīt nepilsoņu situāciju, valodas statusu, mēs esam gatavi to tuvāko trīs gadu laikā nepacelt. Saviem vēlētājiem, kuriem tas ir svarīgi, saku, ka, iespējams, iesim uz to moratoriju, ja tas būs svarīgi, lai izveidotu stabilu valdību.

Kas ir noticis ar tandēmu Šlesers - Ušakovs, Ušakovs - Šlesers?

Ainārs Šlesers pieņēma lēmumu aiziet uz parlamentu. Tā bija Aināra apzināta izvēle. Līdz tam mēs veiksmīgi strādājam Rīgas domē.

Viņš savulaik izteicies, ka arī Saeimas vēlēšanās varētu startēt kopā ar Saskaņas centru. Vai tāds piedāvājums tika izteikts?

Neesmu dzirdējis, ka mēs varētu iet kopā uz Saeimu. Mums ir izveidots bloks Rīgas domē, un mēs esam apņēmības pilni 2013. gadā Rīgas domes vēlēšanās startēt kopā.

Vai tagad ir tandēms Ušakovs - Ameriks [domes priekšsēža vietnieks Andris Ameriks]?

Tā sanāca. Nav ne vainas. Mums nav bijušas sarunas par veiksmīgās Rīgas pieredzes paplašināšanu.

Jums ir līgums ar Krievijā ietekmīgo varas partiju Vienotā Krievija. Kas tajā līgumā ir rakstīts? Jānis Urbanovičs teica, ka līgums ir snaudošā režīmā, bet, kad jūs būsiet pie varas, tad tiks aktualizēts.

Šajā līgumā nav nekādu saistību nevienai pusei. Tas ir līgums, kas paredz sadarbību. Piemēram, man šis līgums atvieglo dzīvi, jo tas ir vienīgais valdošais politiskais spēks. Ja tu brauc kārtot attiecības uz Krievijas Federāciju, tad visi gubernatori būs no Vienotās Krievijas. Taču man kā Saskaņas centra priekšsēdētājam nav nekādu saistību attiecībā uz partiju Vienotā Krievija. Tā bija pragmatiska izvēle.

Vai jūs esat informēts par visiem cilvēkiem, ar kuriem Jānis Urbanovičs runā apvienības vārdā? Vai nebūs tā, ka cilvēki balsos par Nilu Ušakovu, bet ievēlēs Jāni Urbanoviču, kurš īstenos kādu politiku, par kuru jūs nebūsiet informēts?

Esmu lietas kursā par visu, ar ko Jānis tiekas. Mēs esam tuvākie draugi un darba jautājumos tuvākie partneri. Visas rīcības iespējas tiek saskaņotas mūsu starpā.

Latvijas Televīzijas raidījumā De facto bija sižets par Saskaņas centra cilvēkiem pašvaldībai piederošo vai daļēji piederošo uzņēmumu pārvaldē. Vienā no tiem ir Svetlana Savicka. Vai jūs zināt, kāda ir viņas izglītība?

Viņai tagad jau varētu būt augstākā izglītība, Svetlana nebija to pabeigusi, jo viņai bija liela slodze kā manai palīdzei.

Gribēju vaicāt, vai viņa bija piemērotākais cilvēks, kuru deleģēt Ceļu pārvaldē?

Es lieku uzņēmumos arī partijas cilvēkus, jo gribu saprast, kas notiek uzņēmumos. Man tas ir svarīgi.

Tāpat ir teicis arī satiksmes ministrs Uldis Augulis. Tas nozīmē, ka jūs īstenojat tādu pašu politiku, kāda ir vecajām varas partijām. Savukārt Valdis Zatlers nāk ar domu mainīt šo politisko kārtību.

Man ir pragmatiska pieeja. Es nesu pilnu atbildību par to, kas notiek uzņēmumos. Ja kaut kas notiks ar satiksmi, es nevarēšu pateikt, ka vainīgs komitejas vai departamenta vadītājs. Rīgas domē nevar būt tāda situācija - Dombrovskis pateiks, ka vainīgs ir Augulis, Augulis - ka vainīgs ir Fliks, kurš savukārt pateiks, ka vainīgs Augulis, bet viņš, ka Dombrovskis. Rezultātā neviens nav vainīgs un, kas notika ar airBaltic, neviens nevar prognozēt. Es uzņemos pilnu atbildību, kas notiek uzņēmumos. Tur, kur es lieku cilvēkus, kuriem uzticu uzraudzību, es uzņemos pilnu atbildību.

Ko jūs darītu citādi nekā Dombrovskis, ja jūs būtu premjers?

Mums abiem ir koalīcija ar divām partijām, bet atšķirība ir milzīga. Nav bijuši raksti, ka mums būtu konflikti.

Varbūt tā ir mediju problēma, ka viņi nespēj pietiekami analītiski paraudzīties uz domes darbu?

Koalīcijai starp Vienotību un zaļajiem zemniekiem mediji var pievērst vai nepievērst uzmanību, jo partneri paši iet pie medijiem, lai izteiktu visu, kas viņiem ir uz sirds, un vērstos pret saviem partneriem. Tā ir galvenā problēma. Valdim Dombrovskim varbūt ir gaiši mērķi un laba vīzija par to, kā ir jābūt Latvijā, bet viņam nav instrumentu, lai to īstenotu. Viņš tos instrumentus nav izveidojis, jo viņam koalīcijā ir sadrumstalota Vienotība un ļoti vienoti zaļie zemnieki.

Ja būsiet premjers, vai iesiet 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa?

Jūs to jau vaicājāt pirms pašvaldību vēlēšanām. Es atbildēju: saprotu, ka daudziem tas nepatiks, daudziem patiks, bet es būšu ļoti atklāts - ja kļūšu par Rīgas mēru, es iešu un piedalīšos pasākumos 9. maijā, ko es arī daru, piedaloties pasākumos gan 8., gan 9. maijā. To pašu es darīšu arī tad, ja saņemšu pietiekamu atbalstu, lai kļūtu par premjeru. To esmu gatavs pateikt tagad, nevis slēpt un pēc tam kaut kā partizāniski mēģināt paskaidrot, kāpēc esmu parādījies pie pieminekļa.

Vai jums ir priekšstats, kāda ir situācija reģionos un kā cilvēki dzīvo laukos?

Priekšstats par to, kā dzīvo cilvēki reģionos - īpaši Latgalē, Vidzemē, Kurzemē - ir, bet man ir cilvēki, kas pārzina to situāciju.

Urbanovičs, starp citu, arī pārzina, bet viņš nav vienīgais.

Kā atgriezt cilvēkus atpakaļ Latvijā, kuri aizbraukuši?

To varēs izdarīt tad, kad atalgojuma līmenis sāks izlīdzināties ar Rietumiem. Taču atalgojums nav vienīgais. Cilvēki brauc projām, jo tajā valstī, kur viņš atradīsies, var saņemt atbalstu arī tad, ja pazaudē darbu. Latvijā to var nesagaidīt.

Kurš veido SC kampaņu? Pirms iepriekšējām vēlēšanām to vadījāt jūs pats.

Ideoloģiski un filozofiski es vēl joprojām to visu uzraugu.

Jūs esat noskaņoti uzvarēt?

Kādreiz vajadzētu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?