Eesti Energia jau pagājušā gada beigās paziņoja par interesi būvēt koģenerācijas stacijas mazajās Baltijas valstu pilsētās, tā nodrošinot tajās centrālapkuri un ražojot elektrību. «Visās trijās Baltijas valstīs ir izstrādātas subsidēšanas sistēmas tiem, kas koģenerācijas stacijās ražo elektroenerģiju, un Latvija esot visdāsnākā,» aģentūrai LETA skaidroja Eesti Energia elektrības ražošanas attīstības departamenta vadītājs Timo Tatars. «Mūsu potenciāls ir mazās pilsētas, kur lielie spēlētāji vēl nav ienākuši,» teicis T. Tatars un norādījis, ka lielā daļā Baltijas mazo pilsētu vietējām kompānijām ir novecojuši apkures katli, bet pašām nav iespējas piesaistīt investīcijas.
Eesti Energia meitasuzņēmuma Latvijā Enefit valdes priekšsēdētājs Kalevs Martins sarunā ar Dienu konkretizē, ka šā gada sākumā Eesti Energia nopirka lielāko akciju paketi Valkas siltumapgādes uzņēmumā, izveidojot Enefit Power & Heat Valka, un tur patlaban jau sākti zemes darbi, lai būvētu koģenerācijas staciju. «Par Latviju mums, protams, ir interese, un Valka nav vienīgā pilsēta, kurā esam apsvēruši koģenerācijas stacijas būvi. Par pārējiem plāniem pagaidām gan neko nevaru atklāt, bet mums interesē ikviena pilsēta, kur tas būtu ekonomiski izdevīgi,» stāsta K. Martins.
Franču koncerna meitasuzņēmuma Dalkia Latvia šefs Guntars Kokorevičs sava uzņēmuma plānus raksturoja atturīgāk. «Prioritāte, sākot darbu jebkurā centralizētās siltumapgādes zonā, ir zemākā iespējamā siltuma tarifa nodrošināšana, un, ja tas ir iespējams ar koģenerācijas palīdzību, mēs to attīstām. Savukārt, ja zemākos tarifus var panākt citādi, tiek darīts tas,» atklāj G. Kokorevičs. Viņš norāda, ka arī Dalkia ir gatavs investēt reģionos, ja tas spēs nodrošināt zemāku siltuma tarifu, taču uzsver, ka uzņēmuma prioritāte ir siltuma, nevis elektrības ražošana.