Igaunijas ID kartē iekļauta vienīgi tāda informācija kā cilvēka vārds un uzvārds, un identifikācijas kods, arī kartes funkcijas ir tikai divas - personas identificēšana un elektroniskais paraksts. Tomēr ar to pietiek, lai karti varētu izmantot ļoti plaši. Piemēram, 2005. gadā tika ieviesta elektroniskās balsošanas sistēma, kas ļauj ID karšu īpašniekiem elektroniski identificēties vēlēšanām un ar elektronisko parakstu apstiprināt veikto izvēli.
K. Pīls uzsver, ka elektroniskā dalība vēlēšanās ir laba un noderīga, tomēr tā ir tikai viena no ID kartes priekšrocībām, jo ikdienā lielākoties tā tiek izmantota privātiem darījumiem. Ar karti iespējams elektroniski iegādāties autobusa biļeti, un būtībā tieši uz to tagad ir balstīta sabiedriskā transporta sistēma Tallinā. Tāpat karte ir palīgs līgumu slēgšanai biznesa vidē un arī darījumiem ar valsts pārvaldi. Elektroniskā identificēšanas sistēma ir izdevība daudz ātrāk panākt pozitīvu rezultātu. Kā piemēru Igaunijas Sertifikācijas centra vadītājs min iespēju izveidot uzņēmumu desmit minūtēs.
Vaicāts par to, cik daudz iedzīvotāju lieto karti, viņš skaidro, ka lietojums nav simtprocentīgs. Līdzīgi kā pasei, kartei ir vecuma ierobežojums, turklāt arī Igaunijā ir cilvēki, kuriem nav nekādu personu apliecinošu dokumentu. Savukārt no tiem, kas ir ID kartes īpašnieki, aptuveni trešdaļa to lieto regulāri.
Igaunijas Sertifikācijas centra vadītājs nevarēja nosaukt kopējās valsts izmaksas ID kartes ieviešanā un attīstībā, tomēr norādīja, ka iedzīvotāju maksa par kartes saņemšanu pašlaik ir ap 20 eiro (14 latu), kā arī papildu izmaksas, iegādājoties ierīci, kas nolasa kartes datus.