Paši cilvēki dažkārt krāj zeķē, bet, pilnveidojoties banku sistēmai, naudu biežāk nogulda banku depozītos. Arī mūsdienās netrūkst «konkistadoru», kas rauga tikt klāt «inku zeltam» - vai tā burka ar banknotēm vai banka. Diemžēl arī Latvijā šādu piemēru netrūkst - Krājbankas krahs parāda, ka absolūti drošas naudas glabātavas nepastāv. Lielāko daļu depozītu turētāju banku bankroti neskar, jo valsts uzņēmusies finansiālu atbildību par noguldījumiem. Tomēr - vai tas ir droši un ko darīt tiem, kuru depozīti problēmās nonākušajā bankā pārsniedz kompensācijas limitu? Absolūti droša pasaulē ir tikai viena lieta - ka visi kādreiz nonāksim tur, kur droši vien nav ne finanšu krīzes, ne bankrotu, ne arī naudas. Taču šajā pasaulē vērts sekot vecajai tautas gudrībai: neglabāt visas olas vienā groziņā. Savus uzkrājumus diversificēt jeb dažādot. Galu galā, arī valstis, lai gan reti, tomēr mēdz nonākt finanšu grūtībās un to iedzīvotāju problēmu risinājumi var ievilkties. Šeit parasti var palīdzēt tā pati banka, kurā jau glabājas jūsu nauda. Proti, banku speciālisti palīdzēs daļu jūsu noguldījumu, kuri turklāt nav tie ienesīgākie, izvietot arī cita veida aktīvos, kuri ar konkrēto banku nav saistīti. Piemēram, tā sauktajos fiksēta ienākuma vērtspapīros. Tās varētu būt Latvijas vai kādu citu valstu ar stabilu ekonomiku parādzīmes, vai arī kādā no ieguldījumu fondiem, kuru vairums parasti arī ir plaši diversificēti. Lai gan teorētiski neviens no šo ieguldījumu veidiem nav absolūti drošs, grūti iedomāties, ka vienā brīdī var notikt kaut kas tāds, kas sagrautu pilnīgi visus šos dažādos aktīvus. Pēdējais ieteikums - vērtslietas. Zelts, sudrabs, dārgakmeņi. Kopš «inku zelta» laikiem to vērtība tikai augusi un augs arī turpmāk, jo krājumi pasaulē ir stipri ierobežoti. Šādi aktīvi vēl var izrādīties noderīgi finanšu un ekonomisko krīžu laikos, kad tirgus pieprasījums pēc tiem un cena strauji pieaug. Taču vieglprātība būtu glabāt vērtslietas mājās dīvānā. Daudz drošāks ir īrēts bankas seifs, vēlams gan citā bankā, kurā nav jūsu naudas depozītu. Mūsu labklājība un drošība ir mūsu spējā domāt un rīkoties dažādi. It īpaši ar naudu.
Inku zelts, drošība un labklājība
Kopš senseniem laikiem cilvēki un valstis veidojuši uzkrājumus
nebaltām dienām. Viduslaikos Spānija rīkoja aizjūras konkistadoru
ekspedīcijas, kas meklēja zeltu, lai papildinātu hroniski patukšo
impērijas kasi. Par to inku, acteku un citas senās civilizācijas
samaksāja ar savu bojāeju. Mūsdienu valstīs pastāv vienotas
sociālās apdrošināšanas sistēmas, kas patiesībā arī ir krātuves
nebaltām dienām.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.