Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Laura Laiva norāda, ka ir saprotama pašvaldības vēlme, lai tajā de facto dzīvojoši cilvēki tur arī deklarētos. «Taču nebūtu vēlams, lai Pierīgā dzīvojoši un Rīgā strādājoši cilvēki kādu piesolītu labumu dēļ sāktu meklēt fiktīvas iespējas piedeklarēties galvaspilsētā, fiziski paliekot dzīvot Pierīgā. Tas kropļotu dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu,» norādīja L. Laiva. Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) vēlmei, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju deklarētu savu dzīvesvietu galvaspilsētā, ir risks nonākt pretrunā ar dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas mērķi, uzsvēra L. Laiva.
Dzīvesvietas deklarēšanai ir ne tikai informatīvs raksturs, bet arī finansiālas sekas - pašvaldība saņem ieņēmumus no tajā deklarēto iedzīvotāju nomaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tāpēc pašvaldības vēlas, lai tajās deklarētos pēc iespējas vairāk iedzīvotāju. Tajā pašā laikā dzīvesvietas deklarēšanas sistēmas mērķis ir panākt, lai cilvēka faktiskā dzīvesvieta sakristu ar deklarēto, tas atvieglotu valsts un pašvaldību iestādēm iedzīvotāju sasniegšanu informatīvos nolūkos.
Pašlaik Rīgas pašvaldība tā vietā, lai radītu pievilcīgu vidi iedzīvotājiem, vienkārši cenšas panākt formālu deklarēšanos, faktiski uzpērkot iedzīvotājus. L. Laiva šādu praksi vērtē kā negatīvu: «Ja Rīgas dome vēlas ieviest saviem iedzīvotājiem kādus bonusus, īpaši attiecībā uz sabiedrisko transportu, tos varētu attiecināt arī uz Pierīgā dzīvojošajiem.» L. Laiva arī neizslēdza iespēju, ka atsevišķi cilvēki varētu radušos situāciju izmantot, lai piepelnītos, proti, par samaksu ļautu deklarēties savā īpašumā.
Būtiska problēma deklarēties Rīgā ir arī tajā dzīvojošiem cilvēkiem, kuri īpašumu īrē, jo izīrētājs neļauj īrniekam deklarēties. L. Laiva gan skaidroja, ka šāda rīcība ir pretlikumīga, jo «Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka, ka cilvēkam ir tiesības deklarēt savu dzīvesvietu īpašumā, par kuru ir noslēgts īres līgums».
Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska Dienai skaidroja, ka neviens normāls īpašnieks neliedz īrniekam deklarēties, jo tas ir pretlikumīgi. «Šādu aizliegumu parasti izsaka tie dzīvokļu īpašnieki, kuri dzīvokli izīrē nelikumīgi bez īres līguma, nemaksājot nodokli. Tādu diemžēl ir gana daudz.» R. Bednarska arī uzsvēra, ka īrniekiem savas drošības dēļ nevajadzētu īrēt dzīvokli bez īres līguma vai ja tajā iekļauti pretlikumīgi punkti, piemēram, aizliegums deklarēt dzīvesvietu. Namīpašnieku pārstāve arī apgalvoja, ka nav tā, ka bez īres līguma īrnieks varētu noīrēt dzīvokli lētāk. «Izīrējamā dzīvokļa īres cenu nosaka situācija īres tirgū, nevis tas, vai izīrētājs maksā nodokļus.»
L. Laiva uzsvēra, ka dzīvokļu izīrētājiem nav jābaidās no tā, ka īrnieki tur deklarējas, jo tas nerada nekādas tiesiskas sekas, tam ir tikai informatīvs raksturs. «Dzīvesvietas deklarēšana nedod nekādas juridiskas tiesības uz īpašumu. Turklāt, īres līgumam beidzoties, ja īrnieks pats neizdeklarējas, to var izdarīt dzīvokļa īpašnieks, iesniedzot iesniegumu savai pašvaldībai. Tieši tāpat dzīvokļa īpašnieks var izdeklarēt savā dzīvoklī fiktīvi deklarējušos personu.» Jāpiebilst, ka naudas sods par fiktīvu dzīvesvietas deklarēšanu ir 250 latu.
Kopumā dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu Latvijā L. Laiva vērtē pozitīvi, jo tās ieviešanas sākumposmā bez deklarētas dzīvesvietas bija 200 000 iedzīvotāju, pašlaik tādi ir tikai 50 000.