Kuģis, uz kura atradās vairāk nekā 4200 cilvēku, kuģošanai labvēlīgos laikapstākļos piektdienas vakarā Tirēnu jūrā pie Džiljo salas uzskrēja zemūdens klintij un apgāzās. Tas notika tikai dažas stundas pēc tam, kad Costa Concordia bija atstājis ostu. Uz kuģa izcēlās panika, un vairāki pasažieri lēca ūdenī, lai glābtos saviem spēkiem. Kapteinim pārmet, ka evakuācija sākta novēloti. Katastrofā gāja bojā vismaz seši cilvēki, bet vēl 16 pazuduši bez vēsts.
Ne vien izmeklētāji, bet arī kompānija Costa Crociere, kurai pieder kuģis, domā, ka avārijā vainojama «cilvēka darbības rezultātā radusies smaga kļūda». Kapteinis kuģi virzījis nepieļaujami tuvu krastam, tādā veidā novirzoties no kursa, turklāt F. Sketīno klaji pārkāpis kompānijas izstrādātās vadlīnijas avārijas situācijām. Precīzāks slēdziens par katastrofas iemesliem būs zināms tikai pēc «melnās kastes» informācijas izpētes.
F. Sketīno noliedz savu vainu, turklāt apgalvo, ka kuģi atstājis pats pēdējais. Viņš uzsver, ka nevienā jūras kartē nav atzīmēta klints, kurai uzskrējuši. Pret kapteini liecinājuši vairāki tūristi, kā arī kuģa apkalpes locekļi, kas pūlējušies F. Sketīno pierunāt atgriezties uz klāja. Viņš redzēts krastā jau ap pusnakti, lai gan pēdējie pasažieri evakuēti ap pieciem no rīta.
Medijos izskanējuši pieņēmumi, ka kapteinis braucis tik tuvu krastam, lai sveicinātu salas iedzīvotājus. Kā raksta The Daily Telegraph, šāda sveicināšana esot jau sena tradīcija Džiljo salā. Taču salinieki uzsver, ka neviens kuģis nekad nav pietuvojies tik tuvu krastam.
Pirmdien glābējiem nācās pārtraukt pazudušo meklēšanas operāciju, jo uz klints uzskrējušais kuģis stiprajā vējā draudēja pilnībā ieslīdēt jūrā. Tas palielināja bažas arī par iespējamo dabas katastrofu, kas rastos, ja no kuģa izplūstu degviela.
«Kuģa tilpnes ir pilnas ar degvielu. Tā ir smagā dīzeļdegviela, kas nogrimtu jūras dibenā. Tā būtu katastrofa,» laikrakstam La Stampa uzsvēris Itālijas vides ministrs Korrādo Klini. Kuģī atrodas ap 2400 tonnām degvielas, kuru izvešana prasīs vismaz divas nedēļas.