maijā diriģētu Džakomo Pučīni _Madama Butterfly -_ traģisko stāstu par uzticīgās japānietes pievilto mīlestību. «Mans sapnis ir skatītājiem Eiropā parādīt īstu japāņu operu Gendži stāsts, kura libreta pamatā ir 1200 gadu sens stāsts, kura autore ir sieviete. Savukārt komponists Minora Miki, kura vārdu Eiropā zina nedaudzi, mūsu zemē ir viens no pazīstamākajiem,» atklāj Hirofumi Jošida.
Taču vispirms sevi jāpierāda Eiropas operas pasaulē. «Puse no visa opermūzikas repertuāra ir itāļu operas, un diriģentam vispirms ir jāizaug šajā repertuārā. Tas dod pieredzi un spēku, kas vēlāk ļaus piedāvāt pasaulei arī savu nacionālo mūziku. Es mīlu Japānu un zinu, ka mūzikai nav robežu. Japāņiem ļoti patīk Eiropas komponistu mūzika, un esmu pārliecināts, ka arī eiropieši iemīlēs japāņu mūziku. Manuprāt, viss notiek secībā: aizrautība, darbība, misija. Vispirms ir kaislīga vēlēšanās kaut ko izdarīt. Seko pūliņi, un tad varbūt arī nāk Dieva dotā misijas atklāsme,» šādi skan Hirofumi Jošidas dzīves un darba formula. To piepildot, viņš skolojies diriģēšanā dzimtajā Tokijā un Vīnē, stažējies Romas operā. Diriģenta kontā ir uzvaras vairākos starptautiskos konkursos - 19.starptautiskajā diriģentu konkursā Valsoldā Itālijā, 1.Starptautiskajā Bēlas Bartoka diriģentu konkursā Rumānijā. 2001.gadā viņš tika izraudzīts par Māzela/Vilāra konkursa Āzijas pārstāvi, 2002.gadā saņēma Goto kultūras balvu daudzsološākajam jaunajam operas diriģentam.
Kopš 2004.gada Hirofumi Jošida savā dzimtenē ir Ičikavas operas muzikālais vadītājs, bet no šāgada sākuma - Mantujas operas galvenais diriģents. «Tas ir itāļu stilā: spēlēt viegli un dedzīgi. Viņiem visu vajag izteiksmīgi un emocionāli,» astoņus gadus Romā dzīvojošais diriģents attrauc, padzirdējis, ka Traviatas mēģinājumā pārsteidzis mūsu opermāksliniekus ar ātru tempu. No itāļiem viņš iemācījies arī japāņiem pilnīgi neraksturīgu netikumu nosebot, ko pierādīja, pamatīgi nokavējot interviju. Viņš gan vaino savu Sony Ericsson - niķojoties modinātāja signāls. Rīgā viņš sajūtot radniecīgu mentalitāti un, taujāts par japāņiem un latviešiem kopīgo, atbild: «Šķiet, ka latvieši ļoti lepojas ar savu kultūru, ir lēnprātīgi, godīgi un nopietni.»