Diena jau rakstījusi, ka Zemes mātes birojs, kas Lielajos kapos tika uzstādīts 2004. gadā, ir stiklota it kā no zemes izaugusi biroja telpa, kurā novietots dators, mēbeles, grāmatas. Objekts veltīts cilvēkiem, kuru piemiņas zīmes Lielajos kapos ir zudušas.
2006.gadā biroju pamatīgi izdemolēja. Toreiz to izdevās atjaunot par Rīgas domes, Valsts kultūrkapitāla fonda un privātpersonas līdzekļiem. Kā skaidro A.Bikše, Zemes mātes biroja atjaunošana vidēji izmaksā ap divarpus tūkstošiem latu, un, viņaprāt, tā esot «bezjēdzīga resursu šķiešana». Vienlaikus mākslinieks nav gatavs atteikties no šī objekta, uzstājot, ka tam Lielajos kapos jāpaliek: «Vieta ir ļoti laba. Manuprāt, objekts tur rada vajadzīgo atmosfēru.» Arī Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle, kuras vadītā iestāde savulaik piešķīra līdzekļus objekta izveidei, uzskata, ka diskusija par Zemes mātes biroja novākšanu vandalisma dēļ ir nepamatota: «Vai tādēļ, ka viena sabiedrības daļa nevērīgi attiecas pret pilsētvidē izvietotiem objektiem, tos nevajadzētu likt? Šeit ir runa par sabiedrības attieksmi un iekšējās kultūras jautājumu.»
Lielo kapu apsaimniekotāju Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktors Agnis Kalnkaziņš uzskata, ka šī vieta objektam nav piemērota: «Ja tas būtu centrā, piemēram, Esplanādē vai Vērmanes dārzā, tad atrastu savu mērķauditoriju.»
Tikmēr A.Bikše jau izdomājis, kā turpmāk objektu pasargāt no vandaļiem. Risinājums esot īpašas, stiklu imitējošas un ļoti izturīgas plastikāta plāksnes, kuras varētu uzstādīt līdzšinējo stikla sienu vietā.
Viens no iemesliem, kādēļ Zemes mātes birojs cieš no vandalisma, ir uzraudzības trūkums un nesakārtotās īpašuma tiesības, uzskata Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis. «Objekts ir ļoti interesants. Tā ir maza pērle Lielajos kapos. Taču problēma ir tā, ka šādus objektus uzdāvina pilsētai, bet atstāj pusratā, un tad pilsētai ir milzu problēmas ar to uzturēšanu un saglabāšanu,» saka G.Gailītis un piebilst, ka objekts līdz šim nav pārņemts pilsētas īpašumā.