Lai grūti nokopēt
Baigais bums, rezumē Dana Zemberga. Viņa ir Mākslas akadēmijas beidzēja un jaunā māmiņa, kas savu pienesumu pašdarināto rotu biznesam sniedz ar vārdu Dolly Lolly. Šis ir laiks, kad aplaužas daudzi, kas pieķērušies šai nozarei kā glābšanas salmiņam, jo krīze vairs neļauj pelnīt savā profesijā. Rotas Dana darina jau vairākus gadus un par trumpi uzskata to, ka paspējusi iestrādāties lauciņā, kurā patlaban nav manījusi citus, proti, apgleznota koka rotu darināšanā. Saprotams, nav tā, kā agrāk, kad cilvēki pirka uzreiz trīs pārus auskaru, ik pa brīdim arī kādus septiņus pārus, lai apdāvinātu arī draugus. Tomēr nišā, kas ir gana specifiska un nav tik viegli nokopējama, Dana darbu saredz arī turpmāk.
Kopš sešdesmitajiem
Atšķirībā no britiem vai amerikāņiem, kas pašdarināto rotu vilni piedzīvojuši jau 60.gados, Latvijā kaut cik manāma rotu izejmateriālu tirdzniecība parādījusies vien pirms gadiem četriem, lēš Žagatas bodes saimniece Marta Kreituse. «Tas bija laiks, kad cilvēki pieņēma, ka arī tas ir gaumīgi un skaisti - nēsāt pašdarinātas rotas. Pie mums bijusi neticami strauja izaugsme. Nu daudziem jāsāk rēķināt, kā to visu pārdot, jo pirktspēja nav bezgalīga,» viņa saka. Par noietu Žagatas bodē nesūdzas, vien tas, ka patlaban vairs netiek pieņemtas rotas «no malas», tirgotas tiek vienīgi pašu darinātās.
Arī rotu darinātāja Liene Johansone norāda, ka par tirgus pārsātinātību var spriest pēc tā, ka ir bodītes, kas veikumu vairs nepieņem, sakot, ka vitrīnas pilnas. Par Lienes filca brošām un auskariem Diena pavasarī jau rakstīja, ar toreizējās Veselības ministrijas darbinieces piemēru iezīmējot piepelnīšanās tendenci stabila darba strādātāju vidū. Pusgada laikā daudz kas mainījies, un pēc reorganizācijas jaunā sieviete ministrijā vairs nestrādā, tomēr «brošošana» un auskaru veidošana tāpat palikusi hobija līmenī. Apgrozījums nav liels, zem pussimta latu mēnesī. «Ja neaizbraukšu vai nedabūšu darbu Latvijā, tad skatīšos, kā izvērst nopietnāk,» viņa atzīst. Patlaban, tirgū esot tik daudziem spēlētājiem, tas prasot krietnu piedomāšanu. No filca un pērlītēm Liene pārgājusi arī uz citiem materiāliem, turklāt grasās savus filca darinājumus padarīt izmantojamus arī citiem nolūkiem, ne tikai sevis izdaiļošanai. Kas būs šie jaunie produkti, viņa nevēlas stāstīt. Konkurence liela.
Izmēģina laimi ārzemēs
Grūtāk pašlaik ir prāvajam pērļotāju un filcētāju pulkam, spriežams pēc aptaujātajiem nozares spēlētājiem. «Paraugieties draugiem.lv albumos, piemēram. Tur ir pilns ar pašu veikumiem. Tādēļ arī daudzi meklē noieta iespējas ārzemēs - caur Ebay vai Etsy,» saka Marta Kreituse. Un tiešām - ievadot shop local un Latvia interneta tirgotavā Etsy izlec tas pats vietējais filcs un pērlītes. Tie, kas paliek vietējā tirgū, par vienīgo iespēju paspīdēt atrod cenu. Tas labi saredzams vasarā tapušajā Latvijā izgatavoto lietu sludinājumu portālā meistardarbs.lv. Auskaru cena vidēji grozās ap trim latiem, daži pērļu darinājumi maksā vien 85 santīmus. «Auskari, krelles un brošas kopumā varētu aizņemt ap 50% no visiem sludinājumiem, galvenokārt tāpēc, ka to izgatavošana neprasa pamatīgas, padziļinātas zināšanas. Tās pārsvarā ir jaunas sievietes, sākotnēji stipri vairāk no reģioniem, tagad arī no Rīgas. Atšķirībā no koktēlniekiem un akmeņkaļiem (kas arī atrodami portālā meistardarbi.lv - red.) rotu izgatavošana lielākoties ir blakusnodarbe,» stāsta portāla veidotāja Elīna Veidemane.