Pašlaik ir sperts IZM reorganizācijas pirmais solis - izlīdzināta abu valsts sekretāra vietnieku noslodze, pārdalot pienākumus, iepriekš tie bijuši sadalīti nesamērīgi. Taču, kā redzams no M. Gruškevica priekšlikumiem, ministram tika piedāvātas nopietnākas pārmaiņas, kas ietvēra vairāku departamentu reorganizāciju un arī štatu samazināšanu. Vienas no nopietnākajām pārmaiņām skartu Augstākās izglītības un Zinātnes departamentus, kurus M. Gruškevics ieteica apvienot. Savulaik jau bija viens Augstākās izglītības un zinātnes departaments. «Tad viņš ir šķīries, tad viņš ir precējies,» par šo departamentu apvienošanu un dalīšanu izsakās R. Broks. Viņš skaidro, ka tagad neesot īstais laiks apvienošanai, jo gan augstākajā izglītībā, gan zinātnē noritot reformas. Turklāt neesot arī skaidrs, kas varētu vadīt apvienoto departamentu, jo, pēc R. Broka domām, abu departamentu direktores varētu nebūt «iedziļinājušās otrajā nozarē līdz tādam sīkumam kā savā laukā».
Tiesa, vairāki IZM vadības pārstāvji, kuriem nāktos «krist», ja tiktu īstenotas M. Gruškevica piedāvātās pārmaiņas, pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). Tajā ietilpstošajā Latvijas Zemnieku savienībā (LZS) iestājusies, piemēram, Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde, Sporta departamenta direktore Agra Brūne, Politikas koordinācijas departamenta direktore Dace Ratniece. Visus šos departamentus M. Gruškevics bija ieteicis reorganizēt. Uz jautājumu, vai darbinieku piederība ministra partijai netraucē IZM reorganizācijas gaitu, R. Broks norāda, ka partija neiejaucoties šajos jautājumos. Viņaprāt, IZM darbinieku partijiskā piederība nav traucējošs faktors, jo «departamenti darbu izdara». Pats M. Gruškevics par savu ierosināto priekšlikumu iestrēgšanu ir mazrunīgs un norāda, ka ar valsts sekretāru pienākumu pārdali esot sperts pirmais solis tālāku pārmaiņu virzienā. Pārējo priekšlikumu virzība esot «oficiāli atlikta uz vēlāku laiku». R. Broks sola, ka atsevišķas pārmaiņas IZM administrāciju vēl skaršot.
Neatkarīgi no reformu gaitas IZM augstākajā vadībā gaidāmas pārmaiņas, jo valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere pamet darbu IZM, lai kļūtu par Ventspils profesionālās vidusskolas direktori. Pati K. Vāgnere gan iesaka šajā solī zemtekstus nemeklēt, jo ar vīru esot izlēmusi pārcelties uz Ventspili. R. Broks norāda, ka uz vakanto valsts sekretāra vietnieka vietu konkurss netikšot rīkots, jo, viņaprāt, pašā IZM esot divi trīs cilvēki, «kuru kvalifikācija un personiskās īpašības ir tādas, kas atbilst valsts sekretāra vietnieka amatam». Tomēr konkrētus uzvārdus ministrs saukt nevēlas, kamēr vēl noritot ikgadējā IZM darbinieku izvērtēšana. Neoficiāli kā potenciāla kandidāte uz augsto amatu minēta arī Finanšu departamenta direktore Inga Štāle. Viņa arī esot kļuvusi par LZS biedri. Tiesa, kā norāda IZM procesu pārzinātāji, privātu iemeslu dēļ I. Štālei esot saspringtas attiecības ar M. Gruškevicu, un zinātāju izteikumi liek pat domāt, ka IZM ir sava iekšējā «ziepju opera».
Tieši šonedēļ beidzās IZM valsts sekretāra terminētais piecu gadu darba līgums, un līdz otrdienai R. Broks varēja izlemt - paturēt M. Gruškevicu ministrijā vai uzteikt darbu. Lai arī M. Gruškevics ir saistīts ar ZZS politiskajiem konkurentiem, proti, ir Tautas partijas biedrs, otrdien, kad Diena sastapa R. Broku, viņš norādīja, ka neplāno uzteikt M. Gruškevicam darbu. «Neuzskatu, ka šajā posmā, kad patiešām ir ļoti saspringtas reformas un ļoti daudz darba, ministrija būtu jāatstāj bez administratīvās vadības,» skaidro ministrs. Tiesa, šonedēļ ZZS valdes sēdes darba kārtībā bija parādījies jautājums par M. Gruškevica nākotni IZM. R. Broks norāda, ka viņš to neesot iniciējis un esot bijis «stipri izbrīnīts», kāpēc tas parādījies darba kārtībā. Uz jautājumu, kurš iniciēja tā izskatīšanu, Dienai nevarēja atbildēt arī valdes locekļi Augusts Brigmanis un Indriķis Putniņš. Tomēr A. Brigmanis uzsver, ka IZM valsts sekretāra nomaiņa neesot aktuāla, savukārt R. Broks apgalvo, ka šis jautājums pēc būtības ZZS valdes sēdē neesot skatīts.
Pagājušonedēļ darbs IZM bija jāpārtrauc Oskaram Balodim, kura darbība IZM plašāk kļuva pazīstama pēc valsts apmaksāta komandējuma uz Kanādas pilsētu Halifaksu tieši laikā, kad tur notika pasaules čempionāts hokejā. Arī O. Balodis bija saistīts ar TP un savulaik bijis M. Gruškevica padomnieks, taču viņa pēdējais amats IZM bijis Komunikācijas nodaļas konsultants.