Somijā nepastāv līdzīga iestāde latviešu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Tā vietā ar retajiem korupcijas gadījumiem nākas cīnīties Ģenerālprokuratūrai, un J. M. Hemeleinens atzīst, ka, kaut gan reti, tomēr nopietni korupcijas skandāli šajā valstī atgadoties. «Patlaban tiesās ir lieta, kurā mūsu lielākā ieroču ražošanas kompānija Patria centās piekukuļot Ēģiptes varas iestādes, lai dabūtu pasūtījumus. Izdalīta arī lieta par līdzīgām kompānijas darbībām Slovēnijā. Pirmā instance nesen pieņēma lēmumu, bet paredzams, ka sekos apelācijas,» stāsta izmeklētājs.
Tomēr sīkākos pārkāpumos, piemēram, ja kāds mēģinājis piekukuļot ceļu policistu, ziemeļvalsts varas iestādes pārsvarā cenšoties piešķirt maigākus - nosacītus - sodus. Tas tiekot darīts, lai cilvēkus nenovirzītu uz «kriminālās karjeras» takas, jo varas iestādes labi apzinās, ka bieži vien cietuma vide cilvēku nevis pāraudzina, bet gan apmāca likumpārkāpšanā. «Tieslietu ministrs ir nupat nomainījies, bet iepriekšējais ministrs bija ļoti norūpējies par to, ka Somijā, salīdzinot ar citām Skandināvijas valstīm, ir visvairāk cietumnieku uz iedzīvotāju skaitu, tādēļ nosacītais sods gandrīz vienmēr ir pirmā izvēle,» norāda prokurors.
Viņš piebilst, ka pašlaik Somijā notiek asas diskusijas par politisko partiju finansēšanu. Somijas partiju finansēšanas likumdošana ir ļoti liberāla - partijām drīkst ziedot gan uzņēmumi, gan organizācijas, un ziedotāja vārds nav jāatklāj, kamēr vien ziedojums ir mazāks par 1700 eiro. Šo normu atsevišķi cilvēki apgājuši, piemēram, četrreiz noziedojot pa 1500 eiro, un tas izraisījis sabiedrības neapmierinātību. Aizdomu ēna par korupciju pat kritusi pār Somijas premjeru, kurš, kā izrādās, piešķīris valsts līdzekļus fondam, kas ziedojis viņa vēlēšanu kampaņai. Parlaments gan premjeru izmeklētājiem nav izdevis, tādēļ lieta noklususi.
Runājot par situāciju pierobežā, J. M. Hemeleinens atkārto jau iepriekš muitnieku stāstīto - korupcijas tur nav. Arī kriminogēnā situācija uzlabojoties: «Kolēģis no pierobežas stāstīja, ka alkohola kontrabanda ir mazinājusies, jo ir taču tik vienkārši aizbraukt pēc lēta dzeramā uz Igauniju - dienā uz Tallinu izbrauc 30 prāmju.» Gluži bez problēmām gan neiztiek - tās sagādā Krievijas «biznesmeņu» lielā izdoma, kā apiet likumus: «Jaunā mode ir ievest cigaretes ar Krievijas tūristiem. Tipisks piemērs - autobuss ar 50 tūristiem ierodas uz vienas dienas iepirkšanās kūri Lapēnrantā. Pasažieri sasēžas autobusā, un kāds - vadītājs vai gids - katram izdala pa blokam cigarešu. Tas ir legāli, jo cilvēks drīkst ievest bloku personīgai lietošanai, un muita neko padarīt nevar. Izklausās jau kā nieks, bet katru dienu septiņas dienas nedēļā iebrauc ap 50 autobusiem. Tas ir 50 reiz 50 jeb 2500 bloku dienā.»