Jakovs Pliners: Bez šaubām, tie ir tā saucamie krieviski runājošie. Mums ir daudz kas kopīgs [ar SC], tomēr mēs atšķiramies, un ļoti. Pirmām kārtām mēs nemelojam Latvijas tautai, vēlētājiem - mēs atzīstam, ka mēs esam krievu kopienas partija, bet ceram: ja mūsu valstī nebūs pilsonības, valodas pazeminājuma, nevienlīdzības, vinnētu visa Latvijas tauta. Mēs gājām uz iepriekšējām vēlēšanām ar neitrālu lozungu «Izdariet pareizo izvēli!». Mūsu cienījamajiem kolēģiem visa vizuālā reklāma bija divi ģīmji un lozungs «Viss būs labi!». Mēs tā melot nevarējām, mēs zinājām, ka viss labi nebūs. Tauta noticēja, nobalsoja, un rezultāts, ka mazāk nekā pēc gada Saeima ir atlaista. Tagad cienījamie kolēģi izvirza lozungu - moratorijs uz visiem nacionālajiem un vēstures jautājumiem. Ja slimību neārstē, ja nerunās, nemeklēs taisnīgu risinājumu, būs vēl sliktāk. Mēs esam pret oligarhiskiem balsojumiem. 9. Saeimā mēs balsojām par Maizīti. Viņš nav nekāds PCTVL draugs, bet ap viņu nebija neviena korupcijas skandāla. SC arī solīja balsot par viņu, bet divi deputāti nenobalsoja, un Maizītis nekļuva par ģenerālprokuroru.
Sergejs Dolgopolovs: Lielākā atšķirība ir tā, ka mēs nekad neesam teikuši, ka pārstāvam vienu etnisko grupu. Etniskās partijas ir lemtas nespēcībai, atrisināt neko nevar, ja sākam dalīt pēc tautībām. Viņiem ir nosaukumā ļoti labi vārdi - par cilvēka tiesībām. Mums tas ir svarīgākais. Ja būtu labi latviešiem, krieviem, baltkrieviem, ukraiņiem mūsu valstī, mēs nezaudētu tik daudz cilvēku. Mēs esam Latvijas partija. Ir pietiekami liels latviešu skaits, kas balso par Saskaņas centru. Biedru vidū ap 40% ir latviešu.
Vai piekrītat, ka nosacīti esat kreisajā spārnā?
S. D. Mēs absolūti piekrītam, ne par velti virzāmies uz sociāldemokrātu pusi. Tas ir programmā - nodokļu politika, sociālie jautājumi - tā ir skaidra orientācija uz sociāldemokrātiskām vērtībām.
J. P. Latvijā nav tīri labējas un kreisas partijas. Sociālās palīdzības jomā mēs esam kreisie, bet mēs esam par to, lai valsts mazāk iejauktos ekonomikā, lai tā samazinātu savas funkcijas un attiecīgi ierēdņus. PCTVL nealkst pēc varas, tas ir otršķirīgi. Naudas dēļ mēs nevaram atteikties no principiem.
S. D. Vara ir instruments, ar kura palīdzību var realizēt to, ko tu soli saviem vēlētājiem. Ja esi opozicionārs, tu vari bļaut no jebkuras tribīnes, ko un par ko tu gribi, bet rezultāts ir minimāls. Jebkuras partijas tieksme tikt pie varas ir normāls, loģisks process.
J. P. Divdesmit gadu jūs pirms katrām vēlēšanām solāt būt pie varas, tajā pašā laikā Rīgas domē tieši vai netieši jūs esat pie varas kopš 2001. gada. Pēdējā Saeimā jums bija komisijas vadītājs, Saeimas priekšsēdētājas biedrs, tātad netieši jūs arī bijāt pie varas, bet tauta laimīgāka nekļuva.
S. D. Šis tas arī tika izdarīts. Vara pašvaldībā ir solis, lai ietu varas sasniegšanas ceļu valstī. Mēs varam kritizēt visu, kas notiek Rīgā, bet pašreizējā Rīgas pašvaldība ir vispopulārākā rīdzinieku vidū. Un 2001.-2005. gada pašvaldība arī bija daudz populārāka nekā visas citas. Šobrīd mēs speram soli pa solim, tā ir laba prakse, lai pārņemtu lietas valstī.
Vai pēc 11. Saeimas ievēlēšanas SC būs valdībā?
J. P. Ja nosacītās latviešu partijas vienosies, SC nebūs pie varas, neskatoties uz to, ka Urbanoviča kungs paziņoja medijos: okupācija bija, okupantu nebija. Man tas nav saprotams. Moratoriju par vēstures un nacionālajiem jautājumiem SC piedāvāja, bet dažas partijas jau atteicās. Ja latviskās partijas nespēs vienoties, SC paņems barā.
S. D. Galvenais nav strīds par vietām valdībā. Krīze nav beigusies, un, ja mēs gribam ātrāk iziet no tās, mums vajag vienot tautu, lai jebkurai valdībai būtu plašāks tautas atbalsts. Bez tā panākt pozitīvus rezultātus ir ārkārtīgi smagi. Mūsu galvenā ideja ir saskaņa sabiedrībā. Ne jau mīlēsim viens otru vai dzīvosim draudzīgi kā kaķis Leopolds, bet lai maksimāli valdība atspoguļotu tautas vairākuma intereses.
Vai būs labāk, ja SC būs valdībā?
J. P. Es nevaru nešaubīgi atbildēt uz šo jautājumu. Ideālā variantā vajadzētu profesionāļu valdību.
Bet valdība ar SC ir labāka par valdību bez SC?
J. P. Gribu cerēt, ka jā.
S. D. Es ļoti labi atceros 2001. gadu, kad mani ievēlēja par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku, un toreiz arī laikraksts Diena rakstīja, ka Rīgā plīvos sarkanie karogi un skanēs tikai krievu valoda. Kad pagāja laiks, cilvēki saprata, ka tie [deputāti] bija labāki menedžeri nekā iepriekšējie.
Vai jums savukārt pietrūkst PCTVL šābrīža Saeimā?
S. D. Ir ļoti svarīgi, lai Saeimā būtu pārstāvēti visi tautas noskaņojumi un vēlmes. Ja PCTVL pārstāv pietiekami lielu sabiedrības daļu, būtu labāk, ka tā būtu pārstāvēta Saeimā. Ne tāpēc, ka viņi ir konkurenti. Pirmās republikas laikā bija sīkpartijas, bija daudz grūtāk strādāt, ne par velti [Kārlis] Ulmanis izdarīja to pašu, ko tagad izdarīja Zatlers.
J. P. Tas nav viens un tas pats, toreiz tas bija antikonstitucionāli.
Plinera kungs, nav noslēpums, ka jūsu sarakstā varētu būt cilvēki, kuri aktīvi vāca parakstus par krievu valodu kā otro valsts valodu. Ja jūs ievēlēs Saeimā, vai jūs virzīsiet jautājumu par Satversmes grozījumiem?
J. P. Šo jautājumu iniciēja četri cilvēki - Osipovs, kuram ir sava partija, Lindermans, kuram ir sava partija, Svatkovs, par kuru jūs runājat [par startu PCTVL sarakstā], viņam ir sabiedriska organizācija Vienota Latvija, un Gapoņenko kungs, kurš, cik man zināms, ir ļoti tuvs SC, un, kad SC izvirzīja savus virtuālos ministrus, viņš bija nosaukts par ekonomikas ministra kandidātu. Lai Dolgopolova kungs neapvainojas, bet SC sēž uz diviem krēsliem. Urbanoviča kungs saka - kā cilvēks es atbalstu, kā partija mēs norobežojamies. Bet Gapoņenko? Mēs uzskatām, ja krievu valoda iegūtu oficiālo statusu Latvijā…
Oficiālo vai valsts?
J. P. Tur ir ļoti mazas atšķirības.
S. D. Tur ir liela atšķirība.
J. P. Mēs atbalstām arī kā otro valsts valodu. Ir jāmaina Satversme, bet dzīve mainīsies tikai ierēdņiem, kuriem būs jāpieņem iesniegumi un jākomunicē abās valodās. Mēs centīsimies panākt, lai krievu valodai būtu konstitucionāls oficiāls statuss.
Jūs būsiet devuši deputāta zvērestu, kurā ir runa par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Vai jūs nepārkāpsiet šo zvērestu?
J. P. Es nezvēru, tas ir jūdaisma grēks, es svinīgi solu. Pirmkārt, latviešu valoda būs valsts valoda, ko aizstāv likums, un nav ko baidīt latviešus, ka valoda var nomirt, tie ir meli - nenomira cara laikos, Staļina un Hitlera laikos. Jā, mēs virzīsim šos jautājumus uz priekšu.
S. D. Runa ir par kaut ko citu. Ja izmanto valodu kā ieroci, rezultātu nebūs. Jāizmanto valoda kā komunikācijas instruments. Par valsts valodu SC pozīcija ir nešaubīga - mēs neatbalstām valsts valodas statusu. Oficiālā valoda ir cita lieta - Eiropas normas paredz, ka kompaktā minoritāšu dzīvesvietā var izmantot minoritātes valodu kā oficiālo. Starp oficiālo un valsts valodu ir ārkārtīgi liela atšķirība.
J. P. Ja SC piedāvās, lai krievu valoda būtu oficiāla, un mēs būsim Saeimā, mēs atbalstīsim šo priekšlikumu.
Vai Latvijas valstī ir pieņemami aģitēt nerunāt valsts valodā?
S. D. Nē.
J. P. Nekādā gadījumā.
Un jūsu rindās nav cilvēku, kas būtu par to aģitējuši?
J. P. Ja tādi ir, viņi ir provokatori.
Parunāsim par Valēriju Kravcovu. Vai situācija, ka naturalizējies pilsonis nespēj valsts valodā nolasīt tekstu, kas viņam priekšā jāraksta kirilicā, ir normāla, un vai atzīstat viņa izvirzīšanu uz Saeimu par kļūdu?
S. D. Tas ir paša deputāta sirdsapziņas jautājums. Nevajag dramatizēt. Kravcova kungu neviens nav spiedis nekandidēt nākamajās vēlēšanās, viņš ir izdarījis secinājumus pats. (..) Kravcova kungs ir ļoti īpatnējs cilvēks labā nozīmē - labs organizators, labs uzņēmējs, zina uzņēmējdarbības likumdošanu, zina, kā trūkst, viņš ir profesionālis.
J. P. Mums tādu Kravcovu nav, mēs visi runājam labāk vai sliktāk, lasām dokumentus, 9. Saeimā aktīvi uzstājāmies no tribīnes.
Ja krievu valodai būs valsts valodas statuss, jūs no Saeimas tribīnes runāsiet latviski?
J. P. Bez šaubām, es arī padomju laikā runāju latviski.
Bet pārējie deputāti?
S. D. Mūsu deputāti runās latviski.
J. P. Daži jūsu deputāti vispār neiet uz tribīni - nav ideju, nav priekšlikumu.
Plinera kungs, es vispirms zvanīju Ždanokas kundzei, viņas telefonu pacēla kāds cilvēks, kurš ar mani runāja tikai krievu valodā. Vai tas ir pieņemami?
J. P. Tas nav sevišķi korekti.
S. D. Lai arī mūsu frakcijā ir diezgan daudz krievu, visas sēdes notiek tikai latviski.
Vai piekrītat, ka PCTVL ir Visu Latvijai! spoguļattēls?
J. P. Man ir pilnīgi pretējas domas. Mēs necenšamies pazemināt vai atņemt kādas tiesības nevienai tautībai.
Tas ir lozungu līmenī, bet jūsu darbības reālais rezultāts neaizvedīs pie tā?
J. P. Ja mūsu lozungi realizētos, vinnētu visi.
S. D. Man nesen bija diskusija ar vienu no VL pārstāvjiem, un viņš teica, ka «Krievi nāk» ir Ždanokas kundzes partijas lozungs, pēc kura parādījās «Latvieti, nepadodies». Es viņam teicu, ka viss bija otrādi, bet viņš uzskata, ka PCTVL ir viņu antipods.
J. P. «Krievi nāk» ir neveiksmīgs lozungs, bet toreiz bija situācija, ka pirmo reizi kāds krievu cilvēks gāja uz Eiroparlamentu un kāds mūsu padomdevējs to izdomāja.
Jūs bijāt apvainojušies uz SC, ka tas jums atņēma 9. maiju, nobloķēja pieeju Uzvaras piemineklim un jūs netikāt tam klāt. Vai 9. maijs ir kļuvis par politisku tribīni, kurā notiek cīņa par elektorātu?
J. P. Kad mēs atsākām svinēt šos svētkus, atnāca varbūt 200 cilvēku, daudzi baidījās. Pirms diviem gadiem Saskaņas centrs izmantoja administratīvos resursus, un tagad šos svētkus vada viņi un pareizi dara. Mēs laidām visus spēkus, kuri gribēja. Tā organizācija, kas to rīko, ir SC bērns, viņi aizliedza mums telti uzlikt, aizliedza politiķiem uzstāties, mēs lūdzāmies, lai atļauj vismaz trim politiķiem uzstāties, tas bija aizliegts. Šos svētkus nedrīkst privatizēt un politizēt.
S. D. Pilnīgi piekrītu, ka šādus svētkus nedrīkst politizēt. Pēdējā gadā pirms vēlēšanām neviens politiķis nerunāja no tribīnes…
J. P. Ušakovs runāja!
S. D. Ušakovs ir Rīgas galva, viņam šādas tiesības ir. Kad Pliners būs Rīgas galva, viņš varēs darīt to pašu. Bet politiķu telšu nebija, un tā ir pilnīgi pareiza tendence.
Vai jūs esat vienoti uzstādījumā, ka jebkurš mēģinājums runāt par to, kas īsti notika toreiz, kad Latvijā ienāca krievi, tiek uztverts par fašismu? Vai par to nedrīkst runāt?
S. D. Runāt drīkst par jebko. Ja runājam par vēstures mācībām, ir Nirnbergas tribunāls. Ja politiķi izlems rīkot kārtējo tribunālu, tā ir cita lieta, bet koncentrēties uz šīm lietām ir nepilnvērtības kompleksa izpausme.
J. P. Es uzskatu, ka Latvijai staļinisms bija mazāks ļaunums nekā hitlerisms, bet runāt var par visiem jautājumiem. (..)
Jūs kritizējat SC nostāju nerunāt par vēsturi trīs gadus. Vai jūs esat paši to darījuši aktīvi līdz šim?
J. P. Iespēju robežās mēs turpināsim šo diskusiju.
Nav noslēpums, ka Latvijā ir divas informatīvās telpas. Vai jūsu diskusija nenotiek tikai krievvalodīgajā telpā?
J. P. Ja latviešu masu informācijas līdzekļi dos mums iespēju izteikties…
S. D. Moratorijs ir uz muldēšanu. Ja piedāvā iet valdībā un saka - atzīsti okupāciju un esi mūsējais, tad nākamais solis - atzīsti, ka okupanti nesuši Latvijai piecsimt miljardu zaudējumus. Ja mēs sākam sarunas par jebkuras koalīcijas veidošanu, mēs nesākam ar to, par ko runāsim un par ko nerunāsim, bet ko un kā mēs darīsim.
Vienotības politiķi uzsver, ka no okupācijas fakta atzīšanas izšķiras, kādā valstī mēs dzīvojam. Runa ir par to, vai 1991. gadā atjaunoja neatkarību vai nodibināja jaunu valsti.
S. D. Mēs esam atjaunojuši Latviju, pārņēmām Satversmi. (..) Ja runājam par okupāciju - divi pirmie partijas CK sekretāri - Rubiks un Vagris. Viens sešus gadus sēdēja cietumā, otrs saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Es respektēju abus divus, bet, ja viņi ir okupācijas režīma bērni un kalpi, pieejai jābūt vienādai.
Bet runa jau ir par konkrētām darbībām.
S. D. Kas ir vērtējis šīs darbības?
Jūs piedāvājat Rubikam dot ordeni vai Vagri sēdināt cietumā?
S. D. Mans piedāvājums ir sākumā domāt un pēc tam rīkoties, jo tādu cilvēku, kuri ir sadarbojušies ar tā dēvēto okupācijas režīmu, ir ārkārtīgi daudz. Norvēģijā, Francijā neskatījās, vai ir bijis aktīvs kolaboracionists vai neaktīvs, - visus sodīja. Vai mēs ejam šo vai kādu citu ceļu? Tas ir tas jautājums, nevis vai to sauksim par okupāciju vai inkorporāciju.
J. P. Es arī uzskatu, ka notika Latvijas Republikas atjaunošana pēc ilgiem inkorporācijas jeb aneksijas gadiem. Nav neviena starptautiski nozīmīga dokumenta, kurā būtu lietots vārds «okupācija», visur ir runa par inkorporāciju. Ja mēs pasakām, ka bija okupācija, ir arī kolaboranti. Francijā 40 000 tūkstošus kolaborantu nošāva, dievs pasarg, es par to neaģitēju. Pie mums Gorbunova kungs pēc atbrīvošanas no, kā jūs sakāt, okupācijas kļuva faktiski par prezidentu. Pirmie sekretāri un daži komunistiskie ierēdņi arī būtu kolaboranti, bet arī 10. Saeimā ir viena rajona bijušais kompartijas 1. sekretārs.
Cik kopienu valsts ir Latvija?
J. P. Diemžēl divkopienu valsts, un to panāca valdošie ar savu «skaldi un valdi» politiku.
S. D. Mums ir daudzkopienu valsts, no vienas puses, tā ir mūsu bagātība, no otras puses, problēma. (..) Es esmu krievu izcelsmes cilvēks, bet Latvijas pilsonis un patriots ne mazāk kā vislatvieši, te ir mana dzimtene.
Vai jūs uzskatāt, ka jūsu elektorāts ir lojāli Latvijas pilsoņi?
J. P. Absolūtais vairākums jā.
S. D. Es teiktu, ka visi, citādi viņi neietu balsot par saviem pārstāvjiem.
J. P. Atsevišķi ekstrēmisti vai šovinisti ir jebkurā sabiedrībā, un tādi var būt arī starp mūsu vēlētājiem.
Vai cilvēki, kuri šauj raķetes 31. decembrī nevis pusnaktī pēc Latvijas laika, bet plkst. 23, ir lojāli Latvijas pilsoņi?
J. P. Viņi šauj divas reizes.
S. D. Jo vairāk svētku, jo labāk, jo mums to sēru lenšu uz karogiem ir vairāk nekā jebkurā citā valstī.
Kad skan Latvijas himna, jūs dziedat līdzi?
J. P. Jā, bez šaubām.
S. D. Jā.