Ar katru dienu nostiprinās pārliecība, ka lēmums bija pareizs. Ja vēro procesus politikā un sabiedrībā, redzam, ka sabiedrība ir atguvusi ticību un cerību un ir gatava līdzdarboties. Politiķi ir gatavi būt daudz aktīvāki. Manuprāt, svarīgi, ka partiju apvienības izlēmušas kļūt par vienotām partijām. Šī būs īpaša kampaņa. Parasti pirms vēlēšanām politiķi cenšas neko nedarīt, lai tikai neapbēdinātu vēlētāju un iegūtu pēc iespējas vairāk balsu, tagad būs kampaņa, kurā visu noteiks tas, cik daudz kurš politiskais spēks izdarīs līdz vēlēšanām.
Kas partijām būtu jāizdara?
Sabiedrībā ir pieprasījums pēc tā, lai mazinātos naudas ietekme uz politiku. Lai politika būtu pēc iespējas mazāk atkarīga no partiju sponsoriem un viņu vēlmēm. Man būs likumdošanas iniciatīvas, ko iesniegšu Saeimā. Pirmkārt, kriminālatbildība par partiju finansēšanas pārkāpumiem lielos apmēros. Otrkārt, politiskās reklāmas ierobežojumi 30 dienu pirms vēlēšanām. Kampaņa ir dārga, un tā varētu samazināt nepieciešamību partijām pēc naudas un līdz ar to - arī pēc sponsoriem. Treškārt, mēs redzam ilgstošu konfliktu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Mans priekšlikums ir noteikt skaidrus kritērijus, no kādas vides un ar kādu profesionālo pieredzi ir jābūt potenciālajam KNAB vadītājam. Ir divi likumi, kas jau Saeimā nodoti apspriešanai, - par masu mediju patiesajiem īpašniekiem, lai var skaidri zināt, kuras ir fiziskās personas, kam pieder masu mediji, un kuras potenciāli var ietekmēt gan jūsu - žurnālistu - darbu, gan sabiedrības viedokli. Otrs ir komerclikuma izmaiņas par patiesajiem labuma guvējiem, kas tautas valodā būtu ofšoru īpašnieku atklāšana līdz fiziskām personām.
Jūs vēlaties, lai 10. Saeima šos likumus pieņem?
Labākais lēmums, ko 10. Saeima varētu pieņemt, - strādāt līdz referendumam un ar saviem darbiem pierādīt, ka politiskajā vidē pārmaiņas notiek. Līdz šim tās neredzam. Bezdarbība, mazdūšība bija viens no iemesliem, kas noveda Latvijas valsti līdz ekonomikas lejupslīdei. Nekas netika darīts, lai veicinātu labklājības celšanu.
Kad jums sāka šķist, ka, vienīgi rosinot Saeimas atlaišanu, varēs kaut ko mainīt?
Sarkanā līnija bija Saeimas lēmums nepiekrist kratīšanai Aināra Šlesera dzīvesvietā, pasargājot Šlesera kungu no tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšanas. Sabiedrība to uztver ļoti vienkārši - deputāti aizstāv savējos. Tā bija pēdējās dienas izšķiršanās. Ne Saeimas priekšsēdētāja [Solvita Āboltiņa], ne valdības vadītājs [Valdis Dombrovskis] nevarēja pastāstīt par savu plānu, kā šo situāciju labot, kā novērst to, ka faktiski valdība strādā formāli. Lēmumi Saeimā tiek pieņemti ar opozīcijas balsīm. Tā nav koalīcija, kas varētu nodrošināt ilgtspējīgu attīstību mūsu valstī. Protams, arī tas, ka ģenerālprokurors [Ēriks Kalnmeiers] tikšanās laikā man atklāja pietiekami daudz informācijas, lai es saprastu, ka situācija ir ļoti smaga un šis konflikts starp tiesu varu un likumdevēju varu īstenībā ir konflikts par to, vai mēs esam par tiesisku valsti vai ne.
Vai jūs varat atklāt, kas tā bija par informāciju?
Pietiekami skaidri esmu pateicis - šī informācija liecina, ka valstī stāvoklis ar tiesiskumu, lielā mērā ar korupciju ir daudz nopietnāks, nekā to redzam medijos un iedomājamies savā ikdienā.
Tātad ar ģenerālprokuroru tikāties pēc sarunām ar Saeimas priekšsēdi un premjeru, jo viņi, izejot no jūsu kabineta, nebija sapratuši, ka jūs varētu rosināt Saeimas atlaišanu?
Mans mērķis nebija viņus tajā brīdī informēt, jo man bija jāsavāc visa informācija. Mans mērķis bija uzzināt, kādu viņi redz rīcības plānu, bet rīcības plāna nebija. Viņu plāns bija, lai viss notiek tāpat, kā ir, mēs neko nevaram izdarīt. Ja valsts otrā un trešā augstākā amatpersona, kam pieder likumdevēja un izpildvara, ir tik nevarīgas, acīmredzot vara atkal ir jānodod tautai lemšanai. Ir jāievēl tādi cilvēki, kas var pārvaldīt valsti un vadīt to ar daudz drošsirdīgākiem, tai nepieciešamiem lēmumiem.
Ar ko jūs konsultējāties pirms vēsturiskā lēmuma pieņemšanas?
Valsts prezidents vienmēr ir viens savā izvēlē, kādu lēmumu pieņemt. Nekad tas nav bijis citādi. Protams, manai komandai tiek dots uzdevums izanalizēt vairākus variantus ar iespējamiem riskiem un iespējamiem ieguvumiem. Šoreiz galvenais risks bija, kādu ietekmi tas varētu atstāt uz valsts ekonomisko attīstību.
Cik liela loma šī lēmuma pieņemšanā bija Valsts prezidenta kancelejas vadītājam Edgaram Rinkēvičam un juridiskajai padomniecei Sandrai Kukulei?
Šī lēmuma pieņemšanā vislielākā loma bija Valsts prezidentam, jo viņš paraksta rīkojumu numur divi.
Kā jutāties Saeimas sēdē Valsts prezidenta vēlēšanu dienā, 2. jūnijā, klausoties deputātu runas un vērojot viņu izturēšanos?
Esmu bijis Saeimas sēdēs vairākkārt un vērojis, kā notiek debates un lēmumu pieņemšana. Tas vienmēr ir bijis interesanti un daudz ko pastāsta par mūsu deputātiem.
Ko jums šoreiz tas pastāstīja par mūsu deputātiem?
Ar patētiskām un skaistām runām prezidentu nevar ievēlēt. Jābūt grūtam un sūram politiskam ikdienas darbam. Valdošajai koalīcijai būtu jānodrošina viena kandidāta izvirzīšana un arī ievēlēšana. Mani pārsteidza, ka debates bija vienā virzienā - par esošo prezidentu, taču ļoti maz bija argumentācijas par otru kandidātu Andri Bērziņu. Viņš tika ievēlēts caur klusumu un bez debatēm.
Kā to var skaidrot?
Manuprāt, izskaidrojums ir vienkāršs. Joprojām mūsu politiķiem domas, runas un darbi nesaskan. No šī apburtā loka viņi nespēj tikt ārā. Būtu godīgi iznākt un pateikt - mēs balsosim tā, esam pārliecināti par savu izvēli, jo mūsu argumenti ir stiprāki. Tas ir politiskās kultūras jautājums, par ko runājam gadiem, bet joprojām tas ir mūsu politiskās vides Ahilleja papēdis.
Kā vērtējat to, ka Vienotība neuzņēmās atbildību par sava prezidenta kandidāta ievēlēšanu? Pirms četriem gadiem valdošā koalīcija nodrošināja jūsu ievēlēšanu.
Šeit vēlreiz parādās tas, ka koalīcija ir formāla un lēmumi tiek pieņemti ārpus koalīcijas. Tas, ka valdošajai koalīcijai ir divi prezidenta kandidāti un tā nespēj vienoties, ir nopietns signāls gan valdībai, gan koalīcijai. Premjeram vienmēr ir lielākas iespējas un lielāka vara panākt savu prioritāro lēmumu pieņemšanu koalīcijā.
Kas, jūsuprāt, bija patiesais iemesls, kāpēc jūs nepārvēlēja?
Tas nav no tiem vienkāršākajiem jautājumiem, uz kuru es pats varētu atbildēt. Tas būtu izpētes vērts notikums, kur žurnālisti varētu darīt daudz vairāk nekā līdz šim.
Vai Saskaņas centrs jums bija solījis daļēju atbalstu?
Es tikos ar visām frakcijām. Nevienā no tām nebija tirgošanās - mēs jūs atbalstīsim vai neatbalstīsim. Uzklausīju arī viedokļus, ko frakcijas pauda publiski. Saskaņas centram bija brīvais balsojums, norādot, ka dažiem tā deputātiem ir pozitīva attieksme pret mani.
Bija informācija, ka SC raidījis signālus it kā par desmit deputātiem, kas varētu jūs atbalstīt. Kā dienu iepriekš prognozējāt vēlēšanu iznākumu?
Vēlreiz jāatgriežas pie tā, ka darbi un vārdi nesaskan. Ja paskatāmies, ko teikuši politiķi, ir arī sacīts - Zatlers jau ir ievēlēts [to medijiem sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis - red.], lai pērk šampanieti un pucē kurpes. Arī tāda attieksme ir bijusi. Tajā pašā laikā nāk aizkadra informācija, kurā saka, ka vēl nav pārliecināti. Kur vēl tiešāks pierādījums, ka runā vienu, bet dara kaut ko citu. Tas atgādina tādu nolemtību, bet tauta negrib, lai viņas likteni tā vienkārši nolemtu, klusējot un neko nesakot.
Saeimas sēdē daudzi Vienotības deputāti veltīja jums glaimojošus vārdus. Vai jūs varētu pieņemt aicinājumu pievienoties Vienotībai?
Šobrīd vēl esmu Valsts prezidents, esmu politiski neitrāls savā amatā un pret visiem izturos vienlīdzīgi. Taču esmu arī teicis, ka nestāvēšu malā un būšu politiski aktīvs pēc pilnvaru beigām. Vēl pāragri teikt, kāda būs šī izvēle. Galvenais ir mērķis. Tas ir, lai Latvija turpmāk attīstītos un tautas labklājība pieaugtu. Lai tas būtu iespējams, mums ir vajadzīga Saeima un valdība, kas ir brīvas no tiešas vai netiešas oligarhu ietekmes. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams, lai nākamajās vēlēšanās vairākumu Saeimā iegūtu tās partijas, kas ir gatavas veidot valdību bez oligarhu ietekmes.
Kuras ir tās partijas?
Tās pašas definēs savu nostāju pirms vēlēšanām. Dažas to jau ir definējušas, dažas vēl ir izvēles priekšā. Arī Saskaņas centram būtu skaidri jāpasaka sava izvēle, kas viņi beigās ir - moderna, demokrātiska partija vai tāda partija, kas koķetē ar tiem, kas spēlē politiskās spēles aizkadrā.
Kā ievēlēt tādu Saeimu, kas būtu brīva no oligarhu ietekmes?
Šī ir iespēja tautai līdzdarboties. Tāda mums varbūt nav bijusi pēdējos desmit gadus. Tā ir iespēja pārdomāt, kā mēs dzīvojam savā valstī, kā katrs no mums izturas pret korupciju no ļoti vienkāršā līmeņa kā piecītis policistam līdz valsts augstākā līmeņa koruptīvai videi. Šis ir tas brīdis, kad cilvēki ir noticējuši. Ceru, ka daudzi no viņiem, kas ir gan profesionāli ļoti labi sagatavoti, ar labām zināšanām, gan ar spējām būtu politiski aktīviem līderiem, nāks politikā šajās vēlēšanās. Katram ir jāsaprot, ka šī ir iespēja katram Latvijas iedzīvotājam. Ir jānāk cilvēkiem, kas spēj kaut ko darīt politikā.
Kā šie cilvēki varētu ieiet pašreizējās partijās un kļūt par līderiem? Acīmredzot ir vajadzīga jauna partija. Esošo partiju līderu lokā viņus tik viegli neielaidīs.
Būs jāielaiž. Citas iespējas nebūs. Partijām arī šis ir pārdomu laiks. Tas, vai partijas paliks tikai vēsturei vai nākotnē noteiks tautas likteni, būs atkarīgs no tā, kā tās veidos vēlēšanu kampaņu un kādi būs vēlēšanu rezultāti.
Vai pieļaujat, ka ārkārtas vēlēšanās būs jauna partija?
Arī tāda iespēja noteikti ir jāapsver. Cilvēkiem vienmēr ir vēlēšanās pēc kaut kā jauna un tīra, kas nav aptraipījis savu godu ne ar netīru naudu, ne ar netīriem darījumiem. Tāds pieprasījums no tautas varētu būt.
Vai pēc pilnvaru beigām jūs varētu veidot jaunu partiju?
Līdz pilnvaru beigām būšu politiski neitrāls, bet es konsultēšos ar visiem politiķiem, kuri vēlēsies ar mani konsultēties, un ar daudziem cilvēkiem ārpus politikas, lai noskaidrotu, kas ir labākais veids, kā panākt šo mērķi - godīga, labi pārvaldīta Latvija, Saeima un valdība bez oligarhiem.
Kā šo mērķi varētu sasniegt?
Man ir vīzija, kas top.
Ar kuriem cilvēkiem kopā jūs gatavojat šo vīziju?
Es tiekos ar daudziem sabiedrībā pazīstamiem, kā arī ar mazāk zināmiem cilvēkiem. Man ir jāsaprot, cik daudz cilvēku ir gatavi iet politikā, lai īstenotu šo mērķi.
Kopā ar jums?
Kopā ar mani.
Reģionālās partijas ir ļoti aktivizējušās. Tās varētu būt jums atbalsts reģionos. Kā uz to raugāties?
Visus četrus gadus esmu veltījis lielu uzmanību Latvijas reģioniem. Mani vienmēr ir interesējis, kā var panākt šo dažādo reģionu - Kurzemes, Zemgales, Latgales un Vidzemes - līdzsvarotu attīstību, lai nebūtu tikai viens centrs Rīgā, bet būtu vairāki ekonomiskie centri, kas dotu cilvēkiem darbvietas un iespēju tur dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Pēdējā pašvaldību kongresā man patika, ka novadi ir gatavi uzņemties atbildību par savu attīstību, par decentralizāciju līdz saprātīgai robežai, lai nebūtu pēc visām iespējām un atļaujām jābrauc uz Rīgu. Es noteikti esmu simtprocentīgs reģionu attīstības atbalstītājs. Tas daudz ko izšķirs, kāda būs Latvija, jo bez spēcīgiem reģioniem nebūs spēcīgas Latvijas.
Vēl ir dzirdēta iespēja, ka jūs varētu pievienoties nevis Vienotībai, bet nacionālajiem spēkiem, ja tie nostiprināsies.
Ir dzirdētas visas iespējas. Man pat cilvēki, kas dibinājuši nelielas partijas, ir teikuši - mēs jums dāvināsim partiju, tikai dariet kaut ko tautas labā.
Kas bija tie cilvēki?
Tās bija vairākas partijas.
Jums tagad daudz piedāvājumu pienāk?
Šobrīd saņemu daudz vairāk vēstuļu nekā iepriekšējos gados. E-pastus, nevalstisko organizāciju atbalsta vēstules gan pirms vēlēšanām, gan pirms mana rīkojuma. Es gribu tikties ar šīm organizācijām, lai uzzinātu, cik liels atbalsts varētu būt tautas kustībai, kas atbalstītu pārmaiņas valstī. Lai tās būtu neatgriezeniskas, nepietiks tikai ar politiķiem. Tam būs vajadzīgs tautas atbalsts. (..) Ir svarīgi, lai cilvēki piedalās, lai ir sajūta, ka pārmaiņu process pieder man un no katra ir atkarīgs tas, vai mums izdosies. Nevienā brīdī nedomāt, ka tur jau būs visi vecie vēži tajās pašās kulītēs un ka mums jau nekas nesanāks. Mums ir jāiet ar skaidru domu: ja katrs ies, tad sanāks.
Kā panākt, lai cilvēki būtu politiski izglītotāki?
Cilvēki ar katrām vēlēšanām un grūtībām, kas viņiem jāpārvar, kļūst politiski izglītotāki un prasīgāki pret politiķiem. Tagad vēlētājs gribēs zināt, kāpēc ar šīm iespējām, ko deva vēlēšanu rezultāti, nekas būtiski nemainījās.
Kāpēc, jūsuprāt, nekas nemainījās? Vienotība vēlēšanās tik labi startēja, ieguva 33 vietas Saeimā?
Pirms vēlēšanām viņiem bija viens skaidrs mērķis - uzvarēt vēlēšanās. Nākamajā dienā pēc vēlēšanām bija jāizvirza jauns mērķis, bet tas netika izdarīts. Ja politiskais spēks darbojas bez konkrēta mērķa, tas pamazām zaudē savu rīcībspēju un tiešo varu pār politiskajiem procesiem.
Kurš būs tas politiskais spēks nākamajā Saeimā, kam būs šis mērķis?
Atbilde būs vienkārša - nobalsosim par šo spēku.
Par kuru? Pagaidām mēs redzam tos politiskos spēkus, kas ir Saeimā.
Pagaidām mums ir partiju apvienības, bet ir jābūt spēcīgām partijām, lai to varētu izdarīt.
No sacītā var secināt, ka tomēr būs jauns politiskais spēks.
Es tādu iespēju neizslēdzu.
Kā jūsu ārvalstu kolēģi vērtē to, kas Latvijā ir noticis, - jūsu lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu un prezidenta vēlēšanu iznākumu.
Ārzemju kolēģi ir teikuši, ka ir noticis pagrieziens uz reālu koruptīvas vides apkarošanu Latvijā. Mēs visi zinām, kāds Latvijai ir bijis tēls, bet tikai pieklājīgi klusējam. Visi uzsver, ka šī ir iespēja, ka Latvija ilgtermiņā var iegūt daudzus pozitīvus punktus starptautiskā vidē. Manai rīcībai ir atbalsts, un man arī novēl to novest līdz galam.
Vai ir pārliecība, ka jaunajai Saeimai un valdībai būs atbalsts Valsts prezidenta līmenī. Mediji ziņo, ka prezidenta kanceleju varētu vadīt Aivara Lemberga partijas biedrs Gundars Daudze.
Tie ir jautājumi, kas jāuzdod jaunajam prezidentam Andrim Bērziņam. Taču, nonākot prezidenta krēslā, ir jāpilda prezidenta pienākumi. Tie arī noteiks, kādi būs jaunievēlētā prezidenta darbi.