Tā ir pirmā skaudrā atziņa. Mūsu oktobra aptauja liecina, ka jaunajam, nupat ievēlētajam parlamentam uzticas 12% Latvijas iedzīvotāju. Tas ir tikpat daudz, cik bija, pirms Valdis Zatlers atlaida Saeimu. Un tas bija kritiski zems Saeimas uzticības līmenis. Tā bija ļoti dziļa uzticības krīze - un tagad ir tieši tas pats. No politiskās leģitimitātes viedokļa parlaments ar šādu reitingu ir klibs ar abām kājām.
Respektīvi, nav atrisināta uzticības krīze, kādēļ Valdis Zatlers atlaida Saeimu?
Tā nav atrisināta pat par naga melnumu. Un tas ir ļoti būtiski. Tas ir daudz svarīgāk par visiem šiem, piedodiet s...a partiju reitingiem. Uzticības krīze nav atrisināta pat par naga melnuma tiesu, bet ņemsim, ka 10. Saeima bija ļoti dziļā uzticības krīzes purvā iestigusi. Ūdens mutē smēlās. No šī skatu punkta Zatlera lēmums atlaist Saeimu jau bija pareizs un loģisks, es nerunāju par citām motivācijām.
Varbūt vajag atlaist Saeimu vēlreiz un vēlreiz - tik ilgi, kamēr tiek pieņemta jauna Satversme, lai mainītu sistēmu saknē?
Man pašam šķiet, ka šodien ir jābūt aklam jau ar abām acīm, lai neredzētu, ka mums ir sistēmiskas problēmas. Ir vajadzīga konstitucionālā reforma, lai mēs varētu pārveidot un uzlabot mūsu parlamentārās demokrātijas modeli. Pietiekami ilgi esošā konstitucionālā modeļa ietvaros dzīvojam atjaunotajā Latvijā, lai varētu retrospektīvā paskatīties, kādus augļus tas dod. Vai tas dod mums iespēju risināt mūsu valstiskās problēmas? Man šķiet, ka mēs esam tur, kur mēs esam. Un atkārtošos, bet tur jābūt jau aklam ar abām acīm, lai neredzētu, ka mūsu sistēma īsti labi nestrādā. Ar kādām domām cilvēki gāja uz vēlēšanām? Viņi vēlējās pārmaiņas. Varbūt tās bija dažādas pārmaiņas, katrs tās izprata atšķirīgi, bet cilvēki vēlējās pārmaiņas. Savukārt tas, kas notika pēc vēlēšanām, atkal bija tas, ka ar katru dienu tika pateikts - klau, nekādu pārmaiņu nebūs vai, ja tās būs, tad tās būs ļoti nelielas un sīkas. Jautājums - vai šīs ir tās pārmaiņas, ko gaidīja cilvēki? Un atbilde ir - nē, šīs nav tās pārmaiņas, ko gaidīja un gaida cilvēki.
Ja Valsts prezidents Andris Bērziņš atlaidīs arī šo parlamentu, vai tauta nobalsos par Saeimas atlaišanu?
Pilnīgi viennozīmīgi. Politiķi, lai cik viņi būtu atrauti no sabiedrības, tomēr ir daļa sabiedrības. Viņi nevar nejust šo neapmierinātību un vilšanos.
Vai ir vēl kāds pārsteigums SKDS pēc vēlēšanām veiktajā aptaujā?
Zatlera Reformu partijas popularitāte ir diezgan strauji sadilusi. Tā ir pat zem pieciem procentiem. Mūsu aptauja liecina, ka, ja atkārtotas vēlēšanas būtu notikušas pāris nedēļu pēc 11. Saeimas vēlēšanām, tad mazāk nekā 5% no visiem balsstiesīgajiem vairs balsotu par ZRP. Tiesa, šeit nevar vilkt piecu procentu barjeru, jo to velk savādāk. Tas ir būtisks kritums, kurš tomēr nepārsteidz. Ir jāredz konteksts. Kas bija tie iemesli, kādēļ cilvēki tik lielā skaitā balsoja par Zatleru? Tā bija cerība uz pārmaiņām. Ja skatāmies, kādā veidā tika veidota jaunā valdība, jāsaka - ar katru dienu tapa skaidrāks, ka nekādu pārmaiņu nebūs. Drīz vien iezīmējas, ka valdību varētu vadīt tas pats premjers, Saeimas priekšsēdētāja varētu būt tā pati iepriekšējā. Likumsakarīgi rodas jautājums - kur ir tās pārmaiņas? Kaut kādi ministri nomainīti - tās ir pārmaiņas. Bet vai tās ir tās pārmaiņas, uz kurām cerēja puse no Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, kuri aizgāja un referendumā nobalsoja par parlamenta atlaišanu. Tas bija ļoti spēcīgs lēmums, kurā cilvēki paziņoja - mēs gribam pārmaiņas. Notiek vēlēšanas, un viss ir pa vecam - premjers tas pats vecais, Saeimas priekšsēdētāja tā pati. Gribu īpaši pievērst uzmanību, ka šie divi nav tikai amati. Šie amati nes milzīgu simbolisku slodzi. Mēs redzam, ka simboliskā līmeni jaunievēlētā vara saka, principā, tas pats vecais tiek turpināts.
Vai personāliju nomaiņa bija tas, ko cilvēki vēlējās?
Cilvēki vēlējās būtiskas pārmaiņas. Taču - kas simbolizē pārmaiņas? Vārds pats par sevi ir vārds. Ir jābūt simboliem, kuri parāda - ir pārmaiņas vai nav. Cilvēki ir tie, kas reprezentē varu. Tauta vēlējās pārmaiņas saistībā ar varu. Varbūt politiķi teiks, ka mēs esam mainījuši retoriku. Mēs tagad dažus vārdus lietojam biežāk nekā agrāk, bet dažus mazliet retāk, nekā to darījām pirms pāris mēnešiem. Tās ir tās mūsu pārmaiņas. No tautas uztveres viedokļa tās tomēr nav pārmaiņas.
Vislielākās pārmaiņas būtu, ja valdību veidotu Saskaņas centrs kopā ar ZRP?
Precīzi. Jā.
Bet vai tie paši cilvēki būtu apmierināti ar šādām pārmaiņām?
Mēs nedrīkstam vispārināt. Latvijas sabiedrība ir daudzveidīga. Tā ir sašķelta daudzās un dažādās plaknēs. Sagaidīt, ka kaut kad varētu būt tāda koalīcijas valdība, par kuru visi būs laimīgi vai pat 75% būtu laimīgi, ir diezgan grūti iedomāties. Tomēr ir iespējams izveidot varas konstrukcijas, kuras rada vairāk apmierinātu cilvēku un mazāk laimīgu un apmierinātu cilvēku. No šī skatu punkta, ja būtu koalīcija ar SC, tad pilnīgi skaidrs, ka krievvalodīgo iedzīvotāju daļa būtu apmierināta un tā ir liela iedzīvotāju daļa. Vai mēs varam teikt, ka visi latvieši automātiski teiktu fui? Domāju, ka nē. Ja skatāmies mūsu aptaujas, diezgan liela latviešu daļa būtu mierīgi gatava akceptēt šādu koalīciju ar SC - viņiem nav nekādu problēmu. Ja skatītos skaitliski, gan valdības, gan parlamenta reitingi būtu būtiski pakāpušies uz augšu, ja būtu valdība ar SC. Protams, būtu liela latviski runājošo daļa, kas paliktu neapmierināti, bet viņi arī šobrīd ir neapmierināti.