Rudenī gan vidējai piena iepirkuma cenai valstī vajadzētu pakāpties vismaz par santīmu augšup, pat tad, ja piena produktu cenas zemās maksātspējas dēļ veikalos saruks. Zemniekiem, kas patlaban dzīvo no savām rezervēm, pat pussantīma cenas kāpums daudz nozīmētu, vērtē nozares eksperti.
Paņem, bet nesamaksā
Būdams strupceļā ar noieta tirgiem, Preiļu siers testē zemnieka pacietību - šādi «nulles santīmu pavadzīmi» skaidro nozarē. Piena iepirkuma cena šogad ir krasi rukusi, skarbākajiem piemēriem nākot no Latgales. «Ja vispirms zemniekus pārsteidza 5 un 2,5 santīmi, tad nu jau ir nullīte, saka lauksaimnieku organizācijas Zemnieku saeima direktore Rita Sīle. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) Piena grupas vadītājai Silvijai Dreijerei izdodas skarbi pasmaidīt, sakot, ka Preiļu siers ir vienīgais no kombinātiem, kam ir «tik inovatīva biznesa pieeja» - nemaksāt sadarbības partnerim, bet lietot izejvielu.
Galvenie rādītāji - somatisko šūnu un baktēriju skaits šī zemnieka nodoto pienu ierindo augstākajā šķirā. Piena labturības prasībām atbilstošs ir arī olbaltuma procents, tomēr pēc Preiļu siera aprēķiniem no piena ar 2,59% olbaltuma iegūst mazāk galaprodukta, piemēram, siera, tādēļ šī izejviela izmantota, bet samaksāta apaļa nulle. «Varēja samazināt cenu par litru, bet ne jau nemaksāt par saņemto izejvielu vispār,» sašutusi ir S.Dreijere. Tikmēr R.Sīle norāda, ka pirmais klupšanas akmens šeit ir alternatīvu analīžu trūkums. Citas valstis izveidojušas sistēmu, kur strādā neatkarīga laboratorija, Latvijā turpretī piena analīzes veic pats ražotājs, un no zemnieka ir atkarīgs, vai tas ved pienu arī uz neatkarīgo Piensaimnieku laboratoriju. Šajā gadījumā saimniecība ir neliela, un saimnieks papildu analīzes nav veicis. Iegūt paša Preiļu siera viedokli Dienai neizdevās, jo kombināta īpašnieks Jāzeps Šņepsts sarunu atteica.
Kuru cirps, ja cena kritīs
Pārtikas nozares eksperti Dienai iepriekš atzinuši, ka cenu kritums veikalos līdz gada beigām būs neizbēgams, turklāt sagaidāms, ka vēl kristies varētu arī piens un tā produkti. Ņemot vērā maksātspēju, tam piekrīt arī Lazdonas piensaimnieka vadītāja Elvīra Utināne, sakot, ka to uz saviem pleciem mēģinās ņemt ražotāji, lai gan viņa nav pārliecināta, ka tas vēl lielākā mērā ir iespējams. Cenas Lazdonas produkcijai kopš gada sākuma kritušās vidēji par 20%, automatizēta katlumāja, atlaisti cilvēki, un nav skaidrs, uz kā rēķina lai ražo vēl lētāk. Tikmēr uz zemnieku kamiešiem kraut to nav iespējams, viņa saka. Iepirkuma cenu nemazināt sola arī Valmieras piens, tā valdes priekšsēdētājam Rolandam Gulbim Dienai norādot, ka viņš drīzāk aicina valdību paskatīties uz citvalstu piemēriem, kur PVN pienam piemērots te septiņu, te trīs vai 1% apmērā. Viņš rēķina, ka pāris miljonu latu ieguldījumi rūpnīcai ļautu ražot vēl par 10% lētāk, tomēr šādas naudas aizņemšanās patlaban nav reāla.
Trūkst alternatīvu
Kopš maija sākuma, kad vairāki saņēmuši šādas pavadzīmes, runas nonākušas arī līdz Zemkopības ministrijai, tomēr ministrs Jānis Dūklavs Dienai viņnedēļ norādīja, ka uzrādīt tās neviens nav varējis. Atbilde, ka zemniekam bail, ministru nepārliecināja, tomēr tieši to kā galveno iemeslu lauksaimnieku klusēšanai min S.Dreijere un R.Sīle. Latgalē, kur reģiona ģeogrāfijas dēļ piensaimniecība ņem pārsvaru pār citām lauksaimniecības nozarēm, Preiļu siers un tam piederošie pārstrādes kombināti citās apkaimes pilsētās ir praktiski vienīgā iespēja. «Īstas alternatīvas nav, tuvākie ir lietuvieši (Rokiškio ar savākšanas punktu Jēkabpilī) un otrpus robežai. Vidzemē tuvākais ir Trikātas kooperatīvs,» izvērtē R.Sīle. Savādāk būtu, ja vietējās saimniecības būtu prāvas. Tomēr statistika liecina, ka to ir daudz, bet nelielas. Tādēļ arī tās meklē īstermiņa izdzīvošanu - pērk nelegālo degvielu vai tirgo pienu, nereģistrējoties kā mājražotāji, saka S.Dreijere.