Vecāki, kuri ir sociāli apdrošināti, tāpat kā līdz šim, līdz bērna gada vecumam saņems vecāku pabalstu 70% apmērā no iemaksu algas, pēc tam minimālo bērna kopšanas pabalstu - 120 latu.
Tāpat LM rosina: ja vecāki, kuri kopj bērnu no viena līdz pusotra gada vecumam, paralēli strādās, mācīsies vai reģistrēsies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki, papildus vēl saņems 100 latu pabalstu. Tātad valsts atbalsts vecākiem, kuri kopj bērnu no gada līdz pusotra gada vecumam, var sasniegt 220 latu. Kopumā ministrijas priekšlikuma īstenošanai nākamā gada budžetā būtu jāatvēl 18 miljoni latu.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) skaidroja, ka jaunā priekšlikuma mērķis ir mazināt sociālo nevienlīdzību, palīdzēt trūcīgām ģimenēm un veicināt jauno vecāku iekļaušanos darba tirgū. I. Viņķele arī norādīja, ka minimālais bērna kopšanas atbalsts nav palielināts līdz 140 latiem, kā to prasīja Nacionālā apvienība (NA) un Māmiņu klubs, bet līdz 120 latiem, lai ietaupīto naudu varētu novirzīt Uzturlīdzekļu garantijas fondam to vecāku atbalstam, kuri vieni audzina bērnus, bet otrs vecāks nepilda savas finansiālās saistības.
Tā dēvētā demogrāfijas ultimāta, kuru izvirzīja NA un Māmiņu klubs, prasības bija palielināt minimālo bērna kopšanas pabalstu līdz 140 latiem un pagarināt tā izmaksas laiku līdz bērna pusotra gada vecumam, kā arī ļaut sociāli apdrošinātiem vecākiem saņemt gan vecāku pabalstu, gan strādāt.
Komentējot LM priekšlikumu, NA Saeimas deputāts Imants Parādnieks Dienai atzina, ka kopumā ar priekšlikumu ir apmierināts un tas ir apspriešanas vērts. «Tas ir liels solis uz priekšu, ka LM mūsu spiediena rezultātā ir piekritusi palielināt minimālo bērna kopšanas pabalstu, kā arī pagarinājusi tā izmaksas laiku līdz bērna pusotra gada vecumam.» I. Parādnieks arī skaidroja, ka varētu piekrist risinājumam, ka sociāli apdrošināti vecāki, kas līdztekus bērna kopšanai arī strādā, saņem nevis vecāku pabalstu, bet minimālo bērna kopšanas pabalstu - 120 latu un pabalstu 100 latu apmērā.
Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka Dienai atzina, ka jaunais LM priekšlikums ir noteikti labāks nekā visi iepriekšējie ministrijas piedāvājumi. «Mūsu sāpe gan ir tā, ka sociāli apdrošinātās māmiņas no bērna gada līdz pusotra gada vecumam varēs saņemt vien minimālo bērna kopšanas pabalstu 120 latu vai, ja atgriežas darba tirgū, - 220 latu. Mūsu vēlme tomēr bija, lai vecāku pabalstu 70% apmērā no iemaksu algas varētu saņemt līdz pusotram gadam. Bet šis priekšlikums tomēr ir labāks par pašreizējo sistēmu,» atzina S. Salaka.
DNB bankas sociālekonomisko jautājumu eksperts Pēteris Strautiņš LM priekšlikumu vērtē kā «visnotaļ saprātīgu risinājumu, kā ģimenēm izkļūt no nabadzības slazda». Eksperts arī norādīja, ka LM priekšlikums, kas neparedz iespēju sociāli apdrošinātiem vecākiem saņemt vecāku pabalstu 70% apmērā no algas, kā arī vienlaicīgi strādāt, ir pamatots. «Neredzu, kādu aktuālu problēmu atrisinātu 70% piemaksa pie algas. Tad būtu daudzi jau visnotaļ pārtikuši cilvēki, kuri saņemtu lielu balvu par to, ka laiduši pasaulē bērnu.»
Runājot kopumā par priekšlikumiem demogrāfijas veicināšanai, P. Strautiņš atzina, ka viņam ir šaubas par to, cik pabalsti vispār ir efektīvs instruments, vismaz tik lielā apmērā, kā tos cenšas lietot Latvijā. «Šobrīd ir ģimenes, kurām citādi palīdzēt būtu grūti. Taču jāskatās nākotnē, ekonomika ir pietiekami dinamiska, un arvien vairāk cilvēkiem būs iespēja strādāt un arī pelnīt labi, tāpēc pats galvenais ir pasākumi, kas palīdz savienot darbu ar bērniem, pirmkārt, bērnudārzu pieejamība,» skaidroja P. Strautiņš.
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis Dienai atzina, ka LM priekšlikums vēl būs nopietni jāizvērtē, lai precīzi pateiktu, cik daudz līdzekļu tam varēs atvēlēt nākamā gada budžetā.