Kopš pagājušā gada decembra viņa piedalījusies visās Ziedonis un Visums izrādēs. Domāju, ka izrāvieni no ierastās vides Lilī patīk. Pirmkārt, viņa ir zvaigzne skatītāju pielūgtajā JRT. Otrkārt, viņai ir savi fani, kas pēc izrādes ēzelītei nereti pasniedz pa burkānu saišķim. Treškārt, viņa šad tad noprovē nogaršot arī pa kādai puķei no Kasparam Znotiņam pasniegtajiem ziediem. Ceturtkārt, mājup braucot, saimnieks Artis Treikmanis pa ceļam noteikti piestāj Statoilā. Sev viņš paņem kafiju, bet Lilī vienmēr tiek honorārs - gardums Snikers. Vai kāds ēzelis savā mūžā kaut ko tādu ir piedzīvojis?
Maigi iesper ar pakaļkāju
Kopā ar fotogrāfu teātrī gaidām Lilī ierašanos un apceram, ka Alvis Hermanis prot izvēlēties ne vien talantīgus aktierus, bet arī dzīvniekus. Savā laikā režisora izrādēs darbojās baloži, varāns, bruņurupucis, vistas, ponijs, bijusi pat doma izrādē Melnais piens iesaistīt govi. No sākuma Hermaņa idejas šķiet dīvainas, taču pēc tam tās perfekti nostrādā. Šīs izrādes uzstādījums ir ēzelis, motocikls un Ziedonis. Lilī uz skatuves ne tikai atgādina par eksotisko dāvanu, ko Ziedonis reiz saņēmis, bet simbolizē arī dzejnieka dumpīgo un nepiekāpīgo raksturu.
Teātra pagalmā lēni ielīgo auto, un no tā graciozi izkāpj Lilī. Viņa dodas nevis uz mākslas tempļa pusi, bet stūrē uz nelielo zālienu pie kafejnīcas panašķēties. Ar velosipēdu uz izrādi ierodas Kaspars Znotiņš. Viņš paplikšķina Lilī pa purniņu. Aktieris stāsta, ka viņa četrkājainā partnere nav kā suns vai kaķis, kas maigi luncina asti vai mīlīgi murrā, kad tam kasa aiz auss. Ēzeļdāmai neesot eksaltētas jūtas pret Kasparu: «Lilī ļauj sevi papaijāt, bet ne vairāk. Reiz mēģināju viņai uzkāpt mugurā, taču Lilī mani nolika pie vietas, maigi iesperot ar pakaļkāju. Esmu audzis laukos pie Kandavas, bērnībā mums bija aitas, cūkas un citi lopiņi. Dzīvnieks paliek dzīvnieks. Es neatzīstu viņu cilvēciskošanu. Mums katram savs darbs un sava vieta.» Kaspars uzslavē - ēzelīte ir ļoti mierīga, prātīga un talantīga, uzreiz saprot, ko no viņas grib: «Lilī ir dzīvnieks ar dvēseli.»
Jau izstrādājušies štampi
Kaspars atklāj darba nianses: «Uz skatuves Lilī ēd sienu, ja sagribas, čurā un kakā, tad es visu nokopju, un strādājam tālāk. Lilī saprot, ka dabiskās vajadzības var darīt tikai noteiktā vietā. Vajadzības spiesta, viņa raujas tikai tur. Izrādes struktūrā tas labi iederas. Taču, kad uz skatuves ir dzīvnieks, aktieriem nav iespējams darboties stingri pēc iestudējuma plāna, jo ēzelīte jebkurā brīdī var izspēlēt kādu neparedzētu stiķi.»
Aktrisei no Cēsīm jau esot izstrādājušies arī savi štampi. Piemēram, otrā cēliena sākumā Kaspars mizo ābolu: «Tas, protams, tiks Lilī, bet viņa nevar sagaidīt un padod balsi dikti sievišķīgā tonī - ne klasisko ēzeļa i-ā-ā-ā, bet tā klusi īd.» Kaspars domā, ka Lilī apradusi ar arī skatītājiem zālē un ovācijām pēc izrādes. Viņai tikai nepatīkot prožektoru spožās gaismas, tām lopiņš cenšoties griezt muguru.
Kaspars pajoko, ka Lilī tagad par JRT aktieriem zina vairāk nekā visi dzeltenās preses žurnālisti, kopā ņemti. Labi, ka viņa nav pļāpīga.
Karjera prasa upurus
Nobrīnos, cik veikli ēzelīte kāpelē pa kāpnēm, bet Kaspars Grieķijā Santorini salā redzējis ēzeļus soļojot pa ļoti stāvām kāpnēm no piestātnes uz pilsētas centru un atpakaļ: «Tās ir gadsimtu tradīcijas, šo lopiņu pamatdarbs ir pārnēsāt kravas un cilvēkus pa visādiem stāvumiem.»
Artis Treikmanis piebilst, ka Lilī gan nekad nav strādājusi fizisku darbu: «Marko, Lilī, Kepkas un Audrones dzimtene ir Bulgārija. Šos ēzeļus atvedu pirms trim gadiem, jo mans vectēvs vienmēr gribēja ēzelīti. Tagad Marko viesu namā bauda vecumdienas, Kepka vizina bērnus, bet Audrone ir visjaunākā ēzeliene, viņa dullojas. Lilī, kurai ir pieci vai seši gadi, ir mūsu zvaigzne, viņas nasta ir popularitāte. Reizēm ēzelīte arī vizina bērnus.» Artis atklāj, ka pašlaik vairāk par teātri Lilī interesē ēzeļpuiši, jo iestājies meklēšanās periods. Diemžēl par māmiņu viņa nekļūs, jo karjera prasa upurus.
Lilī karjera tiešām ir spoža. Teātra kritiķis Normunds Naumanis atzīst, ka Lilī ir labākā dzīvnieka lomas tēlotāja, kura dziļi izpratusi galvenās lomas prototipa Imanta Ziedoņa raksturu.