Raidījuma organizētāji bija krietni pastrādājuši, lai solījumu īstenotu. Sarīkojuma apmeklētāju skaits nebija īpaši kupls; par romantisko noskaņu gādāja valstī pazīstami mākslinieki un aktieri. Kopainā labi iederējās arī dokumentālie videoieraksti. Viss būtu teicami, ja vien emocionālo noskaņu netraucētu rūpes par naudas ziedojumiem.
Aija Kinca šoreiz uzvedās kā veiksmes spēles Nauda vienā mirklī vadītāja. Cīņā par naudu viņa pacentās iesaistīt arī mūziķi Kauperu. Izdevās! Toties ne visai taktiska bija epizode ar Čikāgas piecīšu pārstāvjiem. Tikko bija izskanējis viņu emocionālais dziedājums, kad Aija Kinca steidza atgādināt, ka austrālieši Likteņdārzam ziedojuši prāvu naudas summu, mudinot sekot viņu piemēram arī amerikāņus. Ciemiņi neveikli klusēja.
Allaž korektais žurnālists Jānis Geste, lai apliecinātu savu aktivitāti naudas skaitīšanā, uzsvēra, ka neko nav aizmirsis, jo atkārtošana esot gudrības māte. Tā nepārtraukti tika gādāts, lai emocionālo noskaņu mazinātu ar informāciju par ziedojumiem, ar aicinājumu ziedot vēl un vēl.
Esmu pārliecināta, ka skatītāju atsaucība ziedot Likteņdārzam būtu tikpat liela, ja aicinājums tiktu izteikts raidījuma sākumā, bet ziedojumu dinamika būtu atspoguļota raidījuma titros, kā tas jau bija izdarīts.
Paldies Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoram Edgaram Kotam, ka raidījumā nepieskārās naudas lietām, bet kā galveno vērtības mēru atzīmēja laukakmeni, cilvēku atmiņas mūžīgo simbolu. Un vēl - tiešraidē gandrīz nemanīts palika Likteņdārza tēvs Vilis Vītols un viņa kundze. Noslēgumā viņš sirsnīgi pateicās raidījuma veidotājiem un ziedotājiem par atbalstu. Žurnālistes Aijas Kincas sacītais, ka šoreiz stāsts nebija par naudu, bet par mīlestību, skatītājus diez vai pārliecināja. Televīzijas aizvien aktīvāk organizē naudas vākšanu uzbāzīgā veidā.
Olga Utkina, pensionāre Mārupes novadā