Biznesa augstskolas Turība komunikācijas zinātnes asociētais profesors
Kā zināms, Ventspils grupējumu savstarpējo karu rezultātā Mediju nama īpašnieks Latvijas kuģniecība draudēja pāriet citu personu ietekmē, tāpēc radās nepieciešamība pārkārtot Mediju nama juridisko statusu, lai nezaudētu izdevniecību. Arī pārējās pazīmes liecina, ka tagadējie Mediju nama īpašnieki Armands Puče, Lilita Seimuškāne un Uldis Dreiblats nav galvenie patiesā labuma guvēji. Mediju nama pārdošana nav caurredzams darījums, taču ir saskatāms, ka patiesais īpašnieks ir cits. Par šo īpašnieku vispirms varam spriest, lasot Mediju nama izdoto laikrakstu Neatkarīgā Rīta Avīze. Ņemot vērā, ka īpašnieku laikraksta slejās parasti nekritizē, jāsecina, ka patiesā labuma guvējs ir Aivars Lembergs. Juridiskie Mediju nama īpašnieki ir Ventspils galvas Lemberga uzticības personas. Piemēram, Seimuškāne vada Ventspils Attīstības aģentūru, kas pakļauta Ventspils domei. Pats Lembergs nesen atzinis - sievietes mani nekad nav pievīlušas. Tas atgādina stāstu par Kurzemes Radio, Silvai Bendrātei pārstāvot nevis savas, bet Lemberga intereses. Arī darījuma summa - 85 tūkstoši eiro - liecina, ka Mediju nams ir gluži vienkārši pārlikts no vienas kabatas otrā, tas nav biznesa darījums. Tiesa, nevaru komentēt, vai Latvijas kuģniecība tādējādi ir cietusi zaudējumus. Šis gadījums parāda, ka ir nepieciešama tiesību, finanšu un mediju lietpratēju diskusija - kā panākt, lai varam noskaidrot mediju uzņēmumu patiesā labuma guvējus. Mūs interesē, kas ir politisko partiju sponsori, būtu likumskarīgi, ka mēs zinātu, kas ir mediju īpašnieki. Prasība pēc caurskatāmības ir leģitīma. Nepieciešamība atklāt mediju uzņēmumu patiesā labuma guvējus ir precīzi jāparedz likumā. Tādējādi pieaugtu arī pašu mediju prestižs un ticamība. Mediju nama lielie zaudējumi jau kopš 1998. gada liecina - slēpjoties ārzonās un aiz citām personām, nav iespējams sekmīgi vadīt mediju uzņēmumu, jo mediju bizness balstās uz uz-ticēšanos.