«Mēs bijām brainstormā un domājām idejas, kā šai valstij pietrūkst. Palīdzēja tas, ka redzējām vienu videoierakstu, kur Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) tikās ar [Saeimas] Tautsaimniecības komisiju. Lai gan LTRK ir veca organizācija ar lielu biedru skaitu un nopietnu vārdu, viņiem neizdevās pārliecināt komisiju par pārmaiņu nepieciešamību,» par manabalss.lv tapšanu stāsta K. Blaus. Tobrīd jaunieši saprata - ja LRTK tikšanās laikā varētu uzrādīt 10 000 cilvēku parakstītu iniciatīvu, tad tai nebūtu problēmu pārliecināt Saeimas komisiju, ka tās locekļi nav vienīgie, kas ir norūpējušies par korumpētību.
Manabalss.lv veidotāji ir pārliecināti, ka latvieši ir aktīva, nevis kūtra tauta. «Latvieši nav tik liela nācija, bet divreiz ir īstenojuši nācijas augstāko sasniegumu. Tā ir valsts,» savu pārliecību pamato K. Blaus. Tādēļ aktīvajiem cilvēkiem bija nepieciešams rīks, ar kura palīdzību varētu bez birokrātiskiem šķēršļiem virzīt idejas valsts attīstībai. Lai izveidotu maksimāli drošu parakstu vākšanas platformu, jaunieši konsultējušies ar ekspertiem Latvijā, Igaunijā, Anglijā un Amerikā. «Neviena lieta nav perfekta, bet ko mēs zinām - cilvēku dati atrodas drošībā. Katrs var parakstīties gan atklāti, gan anonīmi,» teic K. Blaus. Patlaban parakstīties par iniciatīvām, izmantojot internetbankas datus, var četru banku klienti.
No 50 līdz šim saņemtajām iniciatīvām līdz publiskai balsošanai ir nonākusi desmitā daļa. «Saeima uz iniciatīvu par ofšoru atvēršanu reaģēja nedēļas laikā,» gandarīts ir K. Blaus. Vēl pirms Saeima pagājušajā nedēļā steidzamības kārtā atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Komerclikumā, kas paredz atklāt ārzonu uzņēmumu patiesos labuma guvējus, uz iniciatīvu atsaucās arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš solīja to iesniegt Saeimā. Savukārt aptuveni nedēļu pēc K. Blaua un J. Erta iesnieguma Saeimā partiju apvienība Vienotība rosinājusi izmaiņas Kārtības rullī. Tās paredz tiesības Saeimā iesniegt kolektīvu 10 000 pilsoņu parakstīto (arī elektroniski) iesniegumu, kas ļautu tautas idejām nonākt tās darba kārtībā.
Platformas izveidošana izmaksāja 35 tūkstošus latu, no kuriem aptuveni pusi ieguldījuši tās izveidotāji (18,8 tūkstoši). Ap 30% finansējuma līdzīgās daļās piešķīra mārketinga un reklāmas kompānija McCan Erickson, kā arī Sorosa fonds-Latvija, par kura atrašanos platformas sponsora vidū izskanējušas aizdomas par iespējamo ietekmi. «No visas summas tie ir 15%, tāpēc ne par kādu ietekmi tur nevar būt runa,» norāda K. Blaus. Atlikušo summu devušas firmas Creative Mobile un Inspired Comunnications.