Tieši pirms nedēļas ĀCM tika konstatēts 12 mājas cūkām kādā saimniecībā Rēzeknes novada Nagļu pagastā. Vēl apmēram nedēļu pirms tam šajā pašā novadā mēris tika konstatēts saimniecībai ar 144 cūkām, kas šogad viennozīmīgi ir rekordskaitlis. Kopumā infekcija 2015. gadā skārusi 213 mājas cūku un teju 700 mežacūku.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vairākkārt aicinājis ievērot biodrošības pasākumus. Infekcija pielīp ļoti strauji, un katra neuzmanība saimniecībai var kļūt liktenīga. Lai izvairītos no kontakta ar savvaļas dzīvniekiem, cūkas nedrīkst turēt āra aplokos. Dzīvnieku kopšanai jāizmanto tikai šim darbam paredzētais apģērbs, pirms ieiešanas novietnē jādezinficē apavi. Tāpat PVD aicina nebarot cūkas ar zaļbarību un pagalmos pļautu zāli, jo tai var būt piekļuvušas mežacūkas, ievazājot vīrusu. Ja gadījumā ĀCM skāris saimniecību, ir iespējams saņemt finansiālu kompensāciju, tomēr tā tiek piešķirta, ja saimnieks ievērojis visas biodrošības prasības.
Izturas pavirši
Kaut gan Latvijā ir ieviesti drošības pasākumi, ne visas mājsaimniecības tos godprātīgi pilda. «Tas ir liels izglītojošs darbs. Ja paprasītu saimniecībās, vai viņi zina un ievēro drošības pasākumus, droši vien vairumā gadījumu atbilde būtu «nē»,» teic biedrības Zemnieku saeima pārstāve Maira Dzelzkalēja.
Arī cūkkopības nozares uzņēmuma Gaižēni īpašnieks Alekss Rasmusens Dienai norāda, ka ir novadi, kuros saimniecības nevērīgi izturas pret drošības pasākumiem. «PVD diezgan skaidri ir pateicis, kas jādara, lai saimniecību maksimāli pasargātu no inficēšanās. Ir saimniecības, kas šos elementāros pasākumus ievēro ļoti vāji. Daudzas saimniecības Zemgalē un Kurzemē joprojām uzskata, ka ĀCM viņiem nedraud, tāpēc arī elementārie biopasākumi viņiem nav vajadzīgi,» teic cūkkopis.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece Dienai gan uzsver, ka lielāka problēma ir nespēja apkarot inficētās mežacūkas. «Mežacūkas turpina dzīvot, un slimība turpina izplatīties. Latvijā to blīvums proporcionāli uz vienu kvadrātkilometru ir ļoti liels. Pēdējie pētījumi rāda, ka, samazinot blīvumu, samazinās iespēja šai slimībai tālāk izplatīties. Latvijai tā ir jauna slimība. Ja sākotnēji bija uzstādījums mežacūkas šaut pēc iespējas mazāk, tad šobrīd galvenais secinājums ir, ka to skaits ir maksimāli jāsamazina,» stāsta Dz. Lejniece, uzsverot, ka visi Eiropas Savienības (ES) ierobežojumi saistībā ar ĀCM neaptur slimības izplatību, bet tikai kaitē biznesam. Ierobežojumi liedz normāli tirgoties.
Cūku mēris atņēmis izdzīvošanas iespējas ne tikai mazām piemājas saimniecībām, bet arī lieliem uzņēmumiem. «Katram ir jāizvērtē, vai viņš ir spējīgs šādos apstākļos nodarboties ar cūkkopību, ievērojot visus biodrošības pasākumus. Ja viņš saprot, ka nevar, tad jāpārtrauc ražošana, lai neapdraudētu citus ražotājus,» saka Dz. Lejniece.
Var pieteikties naudai
Jau vairāk nekā nedēļu cūkkopjiem ir iespēja pieteikties Lauku attīstības programmas Eiropas Savienības finansējumam drošības pasākumu ieviešanai. Kaut gan neviens precīzus ciparus nenosauc, izskan, ka konkrēti šim pasākumam varētu atvēlēt apmēram 2,5 miljonus eiro. Interese esot liela.
Zemkopības ministrijas pārstāve Rūta Rudzīte ar nelielu ieskatu ĀCM vēsturē liek domāt, ka cīņa pret to nākotnē vieglāka nekļūs. Pagājušā gadsimta 60. gados vīruss izplatījies Spānijā un Portugālē. Lai slimību pilnībā apkarotu, bija nepieciešami 35 gadi. Sākoties Kaukāza reģionā, ĀCM jau ir aptvēris lielu daļu Krievijas, jo īpaši Eiropas pierobežu, skarot arī Baltkrieviju un Ukrainu. 2014. gadā ĀCM ir reģistrēts mežacūkām Lietuvā un Polijā. Latvijā pirmais gadījums tika konstatēts 2014. gada 26. jūnijā Dienvidlatgalē, Baltkrievijas pierobežā.