Šie ieņēmumi veidojas no dzīvokļa, visas tā iedzīves, kur liela daļa bija kvalitatīva, un arī divu garāžu pārdošanas. Sievai bija arī nauda, ko saņēmusi no tēva, un šī te summa krājusies vairākus gadus. Šie 27 000 latu viņai atradās kā tāds uzkrājums nebaltām dienām gadījumā, kad šī nauda būtu nepieciešama. Pērn, kad tiešām parādījās nepieciešamība šo īstermiņa aizņēmumu dzēst, man nācās šos uzkrājumus lūgt sievai, lai viņa to man dāvina, lai varētu segt šīs īstermiņa parādsaistības.
Vai varat atšifrēt, kā sadalās šie 27 000 latu? Zināms, ka 8000 latu ir par dzīvokli, bet kā precīzi sadalās atlikusī summa?
Cik esmu šīs lietas skaidrojis un devis medijiem iespēju runāt ar manu sievu personīgi, rodas sajūta, ka ne katrs atbildes grib dzirdēt. Līdz ar to lūgtu palikt pie skaidrojuma, ko esmu publicējis rakstiski savā blogā. Esmu pārliecināts, ka manai sievai ir tiesības arī uz privātumu.
Bet šāda nepaskaidrošana met ēnu uz jums.
Es skaidroju visiem iespējamiem veidiem. Ja kāds to nepieņem vai negrib pieņemt…
Jautājums ir arī par firmu. Vai tur tas darījums ir noticis vai vēl nav, ja runājat par due diligence procesu?
Brīdī, kad bija akūti nepieciešams atgriezt šo īstermiņa aizņēmumu. Šo 27 000 latu, kas bija sievai mājās, nepietika, lai aizņēmumu atgrieztu. Protams, aktīvi interesējos par jebkādu citu finanšu līdzekļu iegūšanu, tai skaitā arī par kapitāldaļu pārdošanu man piederošajā uzņēmumā. Šādi līgumi ir normāla parādība, ka tiek noslēgta vienošanās, ka ir interese par pirkumu, ir avansa maksājums, kas dod iespēju saņemt finanšu datus un rādītājus, un šobrīd šis darījums turpinās. Šis darījums ir norādīts, nekas nav slēpts, ir minēts potenciālā investora vārds un uzvārds, personas dati. Tas norādīts deklarācijas nepublicējamā daļā. Attiecīgās institūcijas to pārbaudē izpētīs. Tas nav nekāds ofšors un mistiska persona, kāds no Krievijas, kā mums te regulāri notiek. Tas ir konkrēts Latvijas iedzīvotājs.
Tomēr, ja sakāt, ka esat vienīgais, kurš pietiekami detalizēti skaidro savu deklarāciju, kāpēc nevarētu sarunāt ar šo investoru, lai nāk gaismā, lai mazinātu šaubas?
Viņš to nevēlas. Saprotiet, es kā politiķis un arī mana ģimene jau šobrīd ir nolikta publiskajai apskatei visas Latvijas priekšā.
Bet, ja kļūs par uzņēmuma īpašnieku, viņš tik un tā būs redzams.
Neapšaubāmi. Taču šobrīd man nav ne tiesību, ne vēlmes šo cilvēku saukt (..) Arī līgumā tā ir prasība no viņa.
Tas, ko redzam no deklarācijas, jums ir liels hipotekārais kredīts un mēneša maksājums, ko esat nosaucis, ir ap 800 latu mēnesī, bet ministra neto algā saņemat ap 1300 latu. No kā dzīvojat?
Pēdējos divos gados tiešām nākas iztikt no manas 500-600 latu algas mēnesī [pēc hipotekārā aizdevuma segšanas]. Mana ģimene tiešām ļoti nopietni izjūt šo ekonomisko situāciju, tas nav viegli, tāpat kā daudziem iedzīvotājiem Latvijā.
Jūs redzat, kas notiek informācijas telpā, ieskaitot viedokli par atkāpšanos uz laiku. Vai esat to apsvēris?
Pirmkārt, tādu iespēju Latvijas likumdošanā es nezinu. Ja jums interesē, vai tajā saskatu pamatu atkāpties, tad vēlreiz apstiprinu, ka ne. Pamatojums ir sekojošs: esmu atklāti, bet grāmatvediskām manipulācijām savā deklarācijā norādījis visu, kas tur bija jānorāda. Tur nav neviena slepena investora. Cilvēki, kas tur ir, nekādi nav saistīti ar valsts iepirkumiem vai pasūtījumiem. Taču savas sievas privāto dzīvi turpināšu sargāt. (..) Labi redzu, ka šī nav nejauša interese tikai par Kamparu. Redzu, kas un no kurienes šo informāciju nemitīgi vēlas uzturēt, kas uzdod jautājumus, kas jau piedāvā risinājumus. Esmu politikā, lai piedāvātu alternatīvu šādiem spēlētājiem un režisoriem. Uzmanības pievēršana tikai manai deklarācijai ir skaidra, mērķtiecīga un organizēta kampaņa.
Kas to organizē?
To es negribu komentēt.
«A» sakāt, bet «B» ne?
Pieļauju, ka daudz ko zināt un spējat salikt kopā.
Vai saistāt ar Aivara Lemberga vēstuli pirms kāda laika par vēja enerģijas kvotām - ka tur draud tiesvedība par to, ka kvotas, iespējams, sadotas Olafam Berķim, bet tiem otriem nē?
Nekomentēšu.
Kā skaidrojat to, ka jūsu kompānijai ir nezināms investors, bet tajā pašā laikā jūsu vadībā vēja kvotas tikušas ārzonu firmām ar nezināmiem patiesā labuma guvējiem?
(..) Neesmu pētījis, vai ir ārzonas kompānijas apakšā. Tomēr princips, ka ārzonās reģistrētām kompānijām piederoši uzņēmumi var piedalīties šajos obligātā iepirkuma kvotu konkursos un arī iegūt šīs kvotas, man šķiet nepareizs. Taču kvotu piešķiršanas brīdī un arī saskaņā ar pašreizējiem normatīviem man nav tiesību ierobežot ārzonu kompāniju darbību.
Bet, ja zinājāt, ka top jauns Atjaunojamo energoresursu (AER) likums, kur būs jauna kārtība, kāpēc joprojām tiek izsniegtas kvotas?
Darbs pie likuma sākās 2009. gada augustā - tad, kad 2009. gada pavasarī līdz ar manu stāšanos ministra amatā redzējām, cik nepareiza ir uzbūvēta sistēma. Likums tapa kā secinājums šim nepareizajam rezultātam. Kvotas piešķirtas atbilstoši likumdošanai, tai skaitā pērn oktobrī.
Kāpēc to nevarēja apturēt?
To varēja apturēt, bet pret to kategoriski iebilda nevalstiskās organizācijas. Šobrīd esam iesnieguši šādus lēmumu projektus izskatīšanai Ministru kabinetā, bet saskaņojumu nedod Finanšu un Tieslietu ministrijas, bet noteikti par to cīnīsimies.
Kā?
Argumentējot un aizstāvot savu pozīciju valdībā (..) Pirms nebūs pieņemts jaunais AER un jauni nosacījumi, uzstāsim, lai esošā sistēma tiktu iekonservēta.
Bet vai jums ir nojausma, kas tie par uzņēmumiem vai personām, kas stāv aiz ārzonu kompānijām?
Man nav ne mazākās nojausmas, to arī nevēlos zināt tā iemesla dēļ, ka mēs strikti vadāmies, kas ir normatīvo aktu principi un manā izpratnē arī sabiedrības ieguvumi. Vienmēr esmu uzskatījis, ka šie maksājumi zaļās enerģijas ražotājiem ir pārlieku un neadekvāti lieli. Esmu ar savu rīcību darījis tā, lai tas tā vairs neturpinātos.
Aiz ofšoriem ir A. Lembergs vai viņa oponenti?
Esmu dzirdējis, bet tikai tad, kad pērn nogalē koalīcijā pie manis vērsās, lai kaut kādā veidā ietekmētu kvotu pārdali. Arī medijos parādījās, kas tur kurā pusē un kas tur ko ir ieguvis.
Vai A. Lembergs ir individuāli runājis par šiem jautājumiem?
Atļaujiet man uz šo jautājumu neatbildēt. A. Lembergs to nav darījis.
Ja aizsākām enerģētikas tematu, kuri enerģētikas projekti šobrīd ir darba kārtībā un kuri ne?
Enerģētikas jomā šobrīd ir tāds ļoti karsts laiks ar, manuprāt, Latvijai ļoti svarīgiem lēmumiem. Pirmkārt, piegādes drošība. Ja runājam par gāzi, tad vienīgais veids ir sašķidrinātā gāzes termināļa (SGT) izbūve. Mēs esam panākuši, ka gan mūsu kaimiņi piekrīt, gan Eiropas Komisija sliecas uz to, ka Latvija objektīvi ir pareizākā vieta, kur investēt.
Bet vai jūs esat drošs, ka šī termināļa būvē piedalīsies Lietuva, ņemot vērā to, ka kaimiņvalsts enerģētikas ministrs Dienai teica, ka viņi paši būvēs savu, mazāku termināli Klaipēdā?
EK līdzfinansēs tikai vienu projektu. Protams, lietuvieši un igauņi, visas valstis cīnās par iespēju iegūt šādu projektu. Mūsu dati liecina, ka Latvija ir labākā situācijā. Tie aprēķini, kas tiek veikti un tiks iesniegti EK, būs tādi, kas pārliecinās komisiju. Es uzskatu, un neformāli runājot ar kolēģiem Lietuvā, ka šī loģika ir pilnīgi mūsu pusē. Kāpēc? Tāpēc, ka padomju laikā visa gāzes infrastruktūra būvēta, bāzējoties uz Inčukalna gāzes krātuvi. Lietuvā investīcijas būtu veicamas krietni lielākas.
Kāpēc Lietuvas ministrs runā citādi - varbūt Latvijā būs, bet mēs būvēsim Klaipēdā?
Kā jūs domājat, ja vēl EK gala lēmumu nav pieņēmusi, vai viņš jau tagad būtu gatavs pacelt balto karogu?
Mēs tad savstarpēji cīnāmies, bet kurā mirklī sadarbosimies?
Protams, ka cīnāmies. Sadarbosimies tanī brīdī, kad EK pateiks, ka izdevīgākais projekts ir Rīgā. Skaidrs, ka vienam projektam dos naudu, jo Baltija nav liela.
Par kādu EK līdzfinansējumu terminālim varam runāt?
Par 20-30%. Gala lēmums būs zināms vēlāk, jo EK par nākamo finanšu perspektīvu vēl spriež. Pārējā nauda varētu būt no investoriem - valstīm, kas iegūst sašķidrināto gāzi.
Vai Latvijas valsts varētu šajā projektā ieguldīt budžeta līdzekļus?
Domāju, ka ne. Tas, kā es šobrīd to saredzu, ka Latviju projektā pārstāvētu Latvenergo, kas ieguldītu projektā, kas būtu attīstības izdevumi. Par projekta biznesa modeli šobrīd ir stipri pāragri runāt.
Visaginas AES ticat vai ne?
Te ir vairāk jautājumu nekā atbilžu gan pēc pagājušā gada notikumiem ar investoru, gan pēc Fukušimas notikumiem. Šie jautājumi galvenokārt tiek risināti Lietuvas pusē. Protams, analizējam alternatīvas iespējas gadījumam, ja Visaginas AES nebūs. Pēc Japānas notikumiem pasaule raugās uz AES piesardzīgāk, un skaidrs, ka īstermiņā būtiski palielināsies gan ogļu, gan gāzes stacijas. Jautājums, kas nāks vietā ilgtermiņā, un te skaidras atbildes vēl nav.
Kādas tās varētu būt Latvijas gadījumā, vai arī Kaļiņingradas AES?
Joprojām esmu ļoti nepārliecināts par to, ka Kaļiņingradas AES vispār tiks uzbūvēta, jo tas vairāk ir politiskā žesta jautājums.
Cik lielā mērā vispār Krievija šobrīd mēģina jaukt gaisu, lai baltiešiem tik viegli nekas nenāktos?
Tas redzams katram un pēdējā pusgada laikā ikdienā (..) Tādi mēģinājumi ir bijuši un notiek. Krievija intensīvi strādā arī uz Baltijas valstu patērētājiem, arī Latvijas ietekmīgiem cilvēkiem. Mēs esam strikti pateikuši, ka Kaļiņingradas AES kā objekts, kur piedalāmies un no kā būtu gatavi pirkt atomenerģiju, mums šobrīd nav aktuāls.
Bet, ja krievi teiktu - mums ir nauda un mēs labprāt piedalītos SGT, kāda būs jūsu politika?
Politika ir un būs tāda, ka šis terminālis ir Latvijas enerģētiskās drošības jautājums. Drošība ir diversificēt gāzes piegādi starp esošo piegādātāju Gazprom un iespēju pirkt no jebkāda cita avota pasaulē. Ja šajā projektā kā nozīmīgs investors piedalās ar Krieviju vai tās varas iestādēm saistīta kompānija, tad, manuprāt, ļoti būtiski samazinātos šāda projekta jēga.
Kā jūs to ierakstīsiet, piemēram, konkursa nolikumā, ka investori no Krievijas nav vēlami?
Domāju, ka kopā ar EK mums varētu būt vienota pozīcija. Domāju, ka EK varētu būt kādi nosacījumi, uz kā pamata vispār dod naudu.
Tad mēs Krievijas investīcijām enerģētikas sektorā sakām nē?
Nē, mēs to nesakām, bet šajā konkrētajā gadījumā ir ļoti nozīmīgi manis minētie konkrētie faktori - enerģētiskā drošība un iespēja nodrošināt Latviju ar gāzi no kāda cita piegādātāja.