Pats dīvainākais ir piepešā ministru vēlme sīki izprast vairākus gadus ilguša piecu mīnukuģu iepirkšanas procesa nianses un kā tiesnešiem vērtēt pirkšanas līgumu parakstījušā JS komandiera atbildības pakāpi, kad par šo jomu politiski atbildīgais ministrs lēmumu jau ir pieņēmis.
Par 55 miljoniem eiro nopirktie kuģi ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet skandalozākais šajā darījumā - kuģi tika nopirkti bez tehniskās dokumentācijas, faktiski bez «lietošanas instrukcijas», ko pēc tam nācās papildus iepirkt par 580 tūkstošiem eiro no citas firmas. Pavlovičs stāsta, ka viņam neesot juridiskās izglītības un pats tos līgumus neesot gatavojis, tikai parakstījis. Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs pat apgalvo, ka Pavlovičs tos esot bijis spiests parakstīt «kā karavīrs», un bijušais aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) piebalso: «Karavīrs pavēles neapspriež, bet izpilda.» Ja tā, tad jāvaicā - kāpēc karavīri tagad kopā ar politiķiem stājušies apstrīdēt ministra «pavēli» par komandiera atbrīvošanu no amata? Kāpēc izliekas nesaprotam atšķirību starp politiķa lēmumu un komandiera pavēli un starp amatpersonas un karavīra atbildību?
Ir jāvērtē arī politiķu, Aizsardzības ministrijas un NBS amatpersonu atbildība par šo valstij neizdevīgo darījumu. Darba grupa kuģu pirkšanai bija strādājusi kopš 2003.gada, un kopš tam amatā bijuši trīs ministri. Taču konkrētos kuģus apskatīja, pārbaudīja un brāķi par gana labu preci pat bez tehniskās dokumentācijas atzina JS speciālisti un komandieri, nevis kādi juristi vai politiķi. Tātad atbildība par to piekrīt gan Pavlovičam, gan viņa tiešajam komandierim Maklakovam, gan iepriekšējam NBS komandierim Gaidim Zeibotam (kas turklāt pirms tam bija vadījis JS) - neatkarīgi no tā, kas vēl ir par šo pirkumu atbildīgs. Bet TP politiķu dedzīgā iejaukšanās atbildības pārdalīšanā var liecināt atkal vai nu par valdības partneru «čakarēšanu», vai nu viņiem vien izdevīgu slēptu darījumu piesegšanu.