Satiksmes ministra Ulda Auguļa apgalvojums, ka 18 miljonu latu griešana neko daudz jau satiksmes nozari neietekmēs, rāda, ka ne visas iespējas mazināt valsts tēriņus ir izsmeltas. Ja labi gribētu, atrastu. Ja pašiem nav naudas autoceļiem, tad varam likt lietā Eiropas struktūrfondus. Bet nomaksāt parādus par pasažieru pārvadājumu dotācijām, ko bija plānots veikt tikai nākamgad, izdosies jau šogad. Kaut arī Satiksmes ministrija nebūt nav kūtrākā Eiropas Savienības (ES) piedāvāto labumu apguvēja, Latvijas daudzās vajadzības ir vienreizēja iespēja politiķiem un ierēdņiem vēl vairāk parādīt, cik tad īsti liels pienesums no viņu darba ir tautsaimniecībai.
Redzot, ka valsts maizē dzīvojošo potences ne tuvu nav izsmeltas, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem, tiekoties ar satiksmes ministru, bez kautrēšanās jāaizstāv savu iedzīvotāju intereses pārvietoties pa labiem ceļiem. Kaut attaisnojušās LPS padomnieka Aino Salmiņa cerības, ka pašvaldībām samazinājums autoceļu uzturēšanai nav paredzēts, kas zina, cik vēl tikpat kā dāvinātus Eiropas miljonus mūsu ierēdņi spēj piesaistīt satiksmes drošības un autoceļu uzlabošanai? Skaidrs, ka finansēt dzelzceļu un autotransportu tur, kur pasažieru pārvadājumi dublējas, ir nesaimnieciski, un ministram nevajadzētu kavēties ar tās novēršanu. Taču, kaut arī nerentabli, vietējie pasažieru maršruti ir jāsaglabā un tos jāturpina dotēt no valsts naudas, ja vien nav vēlēšanās, griežot tēriņus, nogriezt daudzus Latvijas iedzīvotājus no ārpasaules.
Konsolidācija varētu nozīmēt budžeta griešanu pašvaldībām kopumā. Taču mazākām, kā, piemēram, Līgatnes novadam, kas savus izdevumus savlaicīgi un elastīgi (kaut arī sāpīgi) samazināja jau iepriekš, griešana varētu arī nebūt nepieciešama. Domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins uzskata, ka pašvaldības ienākumi nesamazināsies. Turklāt nelielās pašvaldības jau tā ir nocirpušas liekos tēriņu, un konsolidācijas gadījumā tām nāktos atteikties no kādu funkciju pildīšanas. Tomēr iedzīvotāji var būt droši, ka izglītība, veselības aizsardzība un sociālā palīdzība ir neaizskaramas jomas. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa likmes dubultošana pamudinās uzņēmējus lietderīgāk izmantot īpašumus, kas stāv dīkā. Izrādās, tieši uzņēmumi ir kūtrākie šī nodokļa maksātāji.
Bažas pašvaldībām rada Īrijas finansiālās problēmas, kas varētu likt atgriezties tur strādājošajiem un pretendēt uz pabalstu. Piemēram, no nelielā Līgatnes novada svešumā strādāt aizbraukušo starpā vismaz četri no pieciem nebūt nav mūsu tautiešu veiksmes stāsti. Tas tikai nozīmē, ka valdības vadītājam ir jāatrod īstās podziņas, kas aktivizētu ministrus, lai tie panāk, ka ierēdņi nepalaiž garām neko no tā, kas ES ir apgūstams. Bet sociālajiem partneriem neatlaidīgi jāturpina modināt premjera lāčukā lāci.