Terārija vadītājs Arkādijs Poppels par saviem aizbilstamajiem stāsta saistoši, ar siltumu balsī. Viņš apgalvo, ka dažs labs no terārija iemītniekiem labi jūtas arī cilvēku mājoklī un šiem mīluļiem ir virkne priekšrocību salīdzinājumā ar suni vai kaķi. Piemēram, rāpulis nav jāved staigāt, tas ēd tikai vienu vai divas reizes nedēļā, kā arī terārijs var izdaiļot mājas interjeru. Gribi priecāties pa Amerikas mūžameža stūrīti rokas stiepiena attālumā - iekārto mājokli zaļsekstes baziliskam vai Āzijas ūdens agāmai, vēlies viesistabā mazu tuksneša modelīti - iegādājies lielo bruņuķirzaku un iekārto tai atbilstošus apartamentus. Pārnācis vakarā mājās, iesēdies lielajā atpūtas krēslā pretī terārijam un vēro savu rāpuli, pret kura līdzsvaroto mieru atsitas un izšķīst tavas ikdienas rūpes, stress, nemiers un problēmas.
Dinozaurs no pasakas
Zaļsekstes baziliski savvaļā sastopami Centrālamerikas tropu mežos. Tie labprāt izvēlas dzīvi ūdenstilpju piekrastes kokos, lai briesmu brīdī ātri ielēktu ūdenī un ienirtu. Tāpēc arī terārijā atrodas improvizēta ūdenstilpe - kaut kas līdzīgs miniatūram dīķim. Ķirzakas parasti atpūšas uz kāda no terārijā ievietotajiem zaļajiem zariem, un, ja esi gana vērīgs, viegli tās saskatīsi. Muguras un astes sekstes palīdz ātri peldēt un pazust no uzbrucēja redzesloka. Zaļsekstes bazilisks, pateicoties savām spēcīgajām pakaļkājām, skrējienā spēj attīstīt tādu ātrumu, kas ļauj tam skriet pat pa ūdens virsmu. Rīgas zoodārza Terārija zālē var apskatīt piecus koši zilganzaļus pieaugušus baziliskus. Šie baziliski no olām izšķīlušies zoodārza inkubatorā, bet 12. februārī ķirzaku pārim izšķīlās nākamā paaudze - četri mazi pelēki un sparīgi zaļsekstes baziliska mazuļi. Patlaban tie jau ir ļoti kustīgi un ēdelīgi. Dienā katrs apēd apmēram 15 dažādu kukaiņu - prusakus, circeņus, siseņus, kā arī miltu melnuļa kāpurus. Jau pēc mēneša mazuļu pelēcīgajā ādas krāsā sāk iezīmēties jau pieaugušajiem raksturīgās zaļganās krāsas joslas. Ja baziliski dzīvo barā, tad dominējošajam tēviņam sekste ir garāka un aste lielāka, pārējie ir rangu zemāki. Arkādijs Poppels smej, ka baziliska tēviņš esot krustojums starp pūķi, gaili, ķirzaku un zivi. Zaļie skaistuļi ir bara dzīvnieki un sadzīvo labi. Mūsu gids stāsta, ka zaļsekstes baziliski pazīst saimnieku un allaž steidzas nenokavēt ēdienreizes. Tos var droši paņemt rokās, bet jāuzmanās, lai žiperīgais holeriķis neaizmūk! Baziliskam vienmēr šķiet, ka šajā dzīvē viss notiek par lēnu.
Ķirzaciņa ar ragiems
Arkādijs neslēpj, ja viņam būtu jāizvēlas kāds terārijā turams dīvainītis, viņš dotu priekšroku Āzijas ūdens agāmai. Tās ir lēnākas pēc dabas, var uzlēkt uz pleca vai krūtīm un sēdēt, galvenais, lai rāpulītim ir kur ieķerties. Ūdens agāma, tāpat kā zaļsektes bazilisks, nebrīvē labos apstākļos dzīvo septiņus gadus un ilgāk un izaug aptuveni pusmetru gara. Tas ir ļoti pieticīgs radījums. Viņš ēd tarakānus vai siseņus, dažādus kāpurus. Sasaldētā veidā šo barību var nopirkt zooveikalos, taču pirms barošanas tā noteikti jāatkausē! Barību ieteicams pasniegt ar pinceti, to kustinot. Zemē noliktu nekustīgu barību rāpuļi var arī neiekārot. Arkādijs uzsver, ka visas ēdamlietas noteikti vajag apbērt ar kaļķi. Tā trūkums jebkuram rāpulim deformē skaistos izaugumus un locītavas, ietekmē ādas maiņu, kauliņi kļūst trausli. Vasarā skaistajiem rāpuļiem ļoti garšo Latvijas sienāži, blaktis un vaboles, kas mīt dārzā uz margrietiņām un pujenēm. Faktiski skaistās dienvidzemju ķirzaciņas ēd visu, kas kustas, tās var pat uzcienāt ar sliekām. Protams, arī ūdens agāmai patīk peldes, tāpēc terārijā vajadzētu ielikt vismaz nelielu vanniņu. Gan Āzijas ūdens agāmai, gan zaļsekstes baziliskam nepieciešams terārijs, kas iet augstumā (sienas augstākas par pamatni). Terārijā jāieliek koki, zaļie augi vai skaisti mākslīgie augi, jo ķirzakām patīk skraidīt pa zariem augšup lejup.
Tuksneša savaņģotajiem
Ja jūs vilina tuksneša smilšu barhani no horizonta līdz horizontam un akmeņu krāvumi, ja gribat mājās dzīvu pieticīgu radījumu un jums paliek arvien mazāk laika vaļaspriekam, sāciet darboties. Iegādājieties terāriju un izveidojiet tajā mini tuksnesi. Brīvākā brīdī šajā ainavā var izveidot akmeņu krāvumu pēc sava ieskata un patikšanas. Mājas tuksnesī iederēsies jauks radījums - lielā bruņuķirzaka, kuras dzimtene ir Āfrika. Šāds terārijs un tā iemītnieks no īpašnieka prasīs minimālas pūles. Smiltis, kāda ūdens lāse, silts un sauss klimats, kāda agave vai kaktuss acu priekam un maza mīļa tuksneškrāsas ķirzaka! Ja negribat turēt pāri, labāk iegādāties tēviņu, kas ir krāšņāks. Barības ziņā nekādu problēmu - šamējie labprāt mielosies ar kukaiņiem, pelītēm, uzkodīs kādu salātlapu.
Arkādijs Poppels domā, ka cilvēki kļūst arvien steidzīgāki un aizņemtāki. Kā lai citādi izskaidro faktu, ka mājdzīvnieku turētāji arvien biežāk mīluļu lomas iedala tieši terāriju dzīvniekiem, kuri prasa minimālu aprūpi. Ķirzakas aiz stikla sienas skraida, darbojas, ķer cita citu, viss tiešām notiek kā televīzijas ekrānā, tikai bez šausmām, vardarbības, negatīvām emocijām un satraucošām ziņām. Paņem rokās glāzi laba vīna, klausies iemīļotu mūziku un vēro dzīvi, kas būtībā ir apskaužama.