Zīli. EP deputāts pagājušās nedēļas nogalē izteica bažas, ka kavēšanās ar šā nolīguma izskatīšanu var ietekmēt Rail Baltica projekta īstenošanu - tas ir iekļauts ES programmā Savienojot Eiropu, un ES finansējums tā realizēšanai no kopējām izmaksām var sasniegt līdz pat 85%, ja Baltijas valstu valdības spēs «saprātīgā laikā vienoties par tā uzsākšanu», norāda R. Zīle.
Pagājušajā ceturtdienā pēc Vienotības lūguma no Saeimas darba kārtības tika izslēgts minētais Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību nolīgums. R. Zīle izsaka cerību, ka vilcināšanās nav saistīta ar Krievijas dzelzceļa līniju meitasuzņēmuma nodibināšanu Latvijā «konkurencei ar Latvijas dzelzceļu kravu pārvadājumos». Kavējot Rail Baltica īstenošanu, Krievijas uzņēmumam Latvijas politiķi palīdzētu nostiprināt pozīcijas Latvijas tranzītā. Ja ES programmas Savienojot Eiropu nauda tiks novirzīta Austrumu-rietumu virziena dzelzceļa koridora uzlabošanai, tad tikšot izpildīts Krievijas dzelzceļa līniju mērķis: «Savienosim ar tiltiem Eirāziju, strādājot ar ES TEN-T projektiem,» norāda R. Zīle.
Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes to komentēja atturīgi, uzsverot, ka par šo jautājumu koalīcijā būs saruna ar satiksmes ministra līdzdalību. Jāatgādina, ka V. Dombrovskis pirms ES fiskālās disciplīnas līguma parakstīšanas vienojās ar opozīcijā esošo Zaļo un Zemnieku savienību par atbalstu ar ES finanšu stabilitāti saistīto dokumentu ratifikācijai Saeimā. Vienošanās arī noteic, ka premjers sarunās par ES budžetu 2014. līdz 2020. gadam iestāsies, lai ES finansējums kohēzijas politikas īstenošanai Latvijā būtu ne mazāks kā 2007.- 2013. gada plānošanas periodā (3,18 miljardi latu) un ka finansējums papildus Latvijas nacionālajai kohēzijas aploksnei Eiropas infrastruktūras savienojumu instrumentā (Connecting Europe Facility) tiktu piešķirts gan Rail Baltica, gan TEN-T transporta koridora Rietumu-austrumu virziens infrastruktūras projektu īstenošanai.
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis skaidroja, ka Rail Baltica projekts Latvijai ir vajadzīgs, bet nolīguma atlikšana ir saistīta ar vēlmi noskaidrot, ko Latvijas tautsaimniecība no šī projekta iegūs. Esot šaubas, vai tas veicinās kravu un pasažieru apgrozījumu Latvijā, ja «tā būs viena stacija kaut kur Vecumniekos, un tādā gadījumā mēs būvētu nevis Latvijas, bet Igaunijas kravu apgrozījumu veicinošu infrastruktūru».
Lūgts komentēt pieņēmumu, ka tādā veidā tiek atbalstītas Krievijas uzņēmuma intereses, Vienotības frakcijas vadītājs sacīja, ka Krievijas dzelzceļa stratēģija balstoties uz Ziemeļu ostu attīstību un drīzāk būtu jāuztraucas, vai Krievijas interesēs nav Latviju izslēgt no kravu aprites.