«Man ir liels prieks, ka pēc tik ilga laika man beidzot izdevās uzkāpt uz Eiropas pjedestāla. Domāju, tajā liels nopelns ir arī Anastasijai, kura rādīja piemēru, kā jācīnās un kā jāattīsta sevi,» Skujiņa uzreiz atmeta konkurenšu būšanu pie malas. Latvijas čempionātā abas cīkstones savā starpā dalīja ceļazīmi uz Eiropas čempionātu svara kategorijā līdz 63 kilogramiem. Virsroku ņēma Grigorjeva, tāpēc Skujiņai nācās meklēt citu svara kategoriju, kurā startēt Somijā. Sākumā viņa bija plānojusi «palīst» zem 60 kilogramiem, bet pēdējā brīdī tomēr nolēma debitēt konkurencē ar smagākām pretiniecēm.
«Pirms Eiropas čempionāta nešaubījos ne par savu sagatavotību, ne par savu tehniku, ne par savu ātrumu. Vienīgās bažas bija par to, ka konkurentes būs smagākas un spēcīgākas. Tikai tas traucēja manu pārliecību. Armands Zvirbulis (Lauras kluba biedrs, EČ dalībnieks brīvajā cīņā - aut.) bija pēdējais, kurš mani pārliecināja, ka nevajag tēmēt uz 60 kilogramiem. Viņš teica, ka svara kategorijā līdz 69 kilogramiem es būšu ātrāka par konkurentēm un ka man viss izdosies. Un tā arī bija! Galvenais, uz kā rēķina pārspēju smagākās un fiziski spēcīgākās pretinieces, bija ātrums. Es viņas apsteidzu,» Skujiņa pauda gandarījumu, ka pieņēmusi pareizo lēmumu pirms EČ un ka tas pilnībā attaisnojies. Kad pagājušajā gadā cīņu uz brīdi izslēdza no olimpisko spēļu programmas, tika ieviestas vairākas izmaiņas. Viena no tām - 2016. gadā Riodežaneiro arī dāmām, tāpat kā kungiem, tiks sadalīti seši, nevis tikai četri medaļu komplekti. Latvija no šīm izmaiņām ir liela ieguvēja.
Piedalīšanās smagākā svara kategorijā nekā līdz tam deva arī zināmus ieguvumus uz paklāja - nu vairs nebija jāsvīst stundām ilgi pirtī un izmisīgi jāzaudē svars pirms svēršanās. «Mūsu sporta veidā ir ļoti grūti panākt tā saukto superkompensāciju, jo pēdējās dienās pirms sacensībām organismam pat palielinās slodze, nevis samazinās. Šajā EČ es beidzot sapratu, kas ir superkompensācija, un domāju, ka man tas nāks tikai par labu,» vēl vienu panākuma iemeslu minēja Skujiņa.
«Es vēl aizvien atceros pirmo kopīgo treniņnometni ar Lauru Jūrmalā. Tobrīd es biju vēl pavisam jauniņa, bet viņa bija tāda kā zvaigzne,» atbildot uz Skujiņas izteikto pateicību par Grigorjevas rādīto piemēru, kas motivēja, abu pirmo tikšanos atcerējās Anastasija. Daugavpiliete uzsvēra, ka Skujiņa savā ziņā bija kā Latvijas dāmu cīņas pioniere, kas lika visām pārējām noticēt, ka viss ir iespējams. Tagad līdere jau ir Grigorjeva, un Latvijai ir divas uz medaļām pretendējošas cīkstones. «Negribas tagad vairs runāt, kādas mēs esam konkurentes. Tagad jau mūsu ceļi ir šķīrušies. Negribu, lai esam pretinieces, bet gan lai abas pārstāvam Latviju gan Eiropas un pasaules čempionātos, gan olimpiskajās spēlēs,» piebilda Grigorjeva.
Lai arī abām EČ godalgas bija svarīgs panākums karjerā, jau tagad tiek domāts par nākamajām virsotnēm. Pirmkārt, par pasaules čempionātu, kas būs rudenī, otrkārt, arī par Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm. «Mums ir divi gadi, lai saprastu, kā labāk aklimatizēties laika joslu maiņai. Šajā posmā izmēģināsim vairākus variantus, lai saprastu, kāds ir vislabāk piemērots tieši man,» vienu no mērķiem tuvākajos gados atklāja Grigorjeva. Viņas treneris Sergejs Kursītis precizēja, ka šogad uz pasaules čempionātu Taškentā tiks izmēģināts variants ar ierašanos sacensību norises vietā pēdējā brīdī jeb svēršanās dienā, bet pēc tam tiks izmēģināts arī ilgās aklimatizēšanās variants: triju nedēļu treniņnometnei Amerikā uzreiz sekos turnīrs Riodežaneiro, kas būs kā gatavošanās olimpiādes cīņām. Netiek izslēgts arī variants, ka abas labākās Latvijas cīkstones varētu aizvadīt kopīgu treniņnometni Āzijā. Kā smejas Skujiņa, vismaz lai «aptaustītu» potenciālās Riodežaneiro konkurentes, kuras nemaz tik bieži uz Eiropas Grand Prix posmiem neierodas.
Taču pagaidām cīkstones var mazliet atvilkt elpu un izpētīt savas izcīnītās medaļas. Nākamās lielās cīņas gaidāmas tikai vasarā, kad pakāpeniski būs jāgatavojas pasaules čempionātam Taškentā rudenī.