Tomēr tiek arī atzīts, ka šis vienkārši ir viens no pēdējā laika valsts iepirkumu «gardākajiem kumosiņiem», tāpēc mēģinājumi panākt rezultāta maiņu varētu būt arī tad, ja nekas nelegāls noticis nebūtu. «Ja jautājums ir jutīgs gan no viedokļa, ka iesaistītas vērā ņemamas summas, gan no viedokļa, ka ir aizdomas par kādu konkrētu ieinteresētību, tad ažiotāža rodas dabiski,» spriež _Providus_ korupcijas un lobēšanas pētnieks Valts Kalniņš.
Negribēja starpniekus
Pašlaik nešķiet, ka ieilgusī fotoradaru epopeja beidzot varētu noslēgties. Jau iepriekš atsevišķi pretendenti pauduši neapmierinātību ar konkursa nolikumu un pat protestējot no tā izstājušies. Nesen atsevišķi plašsaziņas līdzekļi saņēmuši arī vēstījumus, kuros vai nu norādīts, ka konkursa nolikums acīmredzami veidots viena pretendenta - Vitronic - interesēs, vai arī, tieši pretēji, - šī firma atbilstoši nolikumam būtu automātiski jādiskvalificē. No jaunākajiem žurnālistiem nopludinātajiem dokumentiem izriet, ka Iekšlietu ministrija (IeM) savulaik gribējusi radarus no Vitronic pirkt bez konkursa. Tā šo vēlmi nenoliedz: «Viņi ir iekārtu ražotāji, un tas garantē, ka saņemsim kvalitatīvu preci, nevis «kaķi maisā», kā tas, piemēram, varētu notikt, slēdzot līgumu ar starpniekiem.»
Par iespēju, ka Lindas Mūrnieces (Vienotība) demisijas laiks - jūnija sākums - noteikts speciāli, lai viņa paspēj «nokārtot» konkursa iznākumu, ministrija atbild: «Radaru konkursam nav nekādas saistības ar ministres demisijas laiku. Ministre nav iepirkumu konkursa komisijā un neiejaucas iepirkumu procedūrās.» Kaut gan iepirkumu komisiju tiešām vadīja IeM valsts sekretāre, bijušā iekšlietu ministra Ivara Godmaņa (LPP/LC) dzīvesbiedre Ilze Pētersone, paralēles starp konkursa uzvarētājiem un L. Mūrnieci tika vilktas. Tas darīts, pamatojoties uz faktu, ka viņas partijas biedram Valdim Lokenbaham pieder viena no uzvarētājiem - SIA Komerccentrs Dati grupa- kapitāldaļas. Viņš pats gan jebkādu ietekmēšanu noliedz un apgalvo, ka uzņēmuma ikdienas darbībā nemaz neiesaistoties: «Tiekos ar viņiem reizi gadā, kad ir akcionāru pilnsapulce. Var jau savilkt dažādas lietas, bet uz šiem jautājumiem būtu jāskatās vienkāršāk, nupat jau kļūst pārāk jocīgi.»
Tomēr peļņa no fotoradariem uzņēmumiem garantēta iespaidīga - ņemot vērā, ka esošie četri radari gada laikā soda naudās ienesa ap 300 000 latu un tagad tiek iepirkti 140 reāli strādājoši aparāti, no kuru fiksēto pārkāpumu soda naudām uzņēmumi saņems 35%, aprēķināt iespējamo peļņu nav īpaši grūti. Pēc Dienas ļoti konservatīvajiem aprēķiniem, tai noteikti jāsasniedz vairāki miljoni latu gadā. Uzņēmumiem gan pašiem no šīs summas būs jāsedz visas ar radaru uzturēšanu saistītās izmaksas.
Ēna arī pār citiem
Tiek rādīts arī vairāku augsta ranga IeM ierēdņu virzienā. Piemēram, valsts sekretāres vietnieks Viktors Elksnis, kas bijis arī iepirkuma komisijas loceklis, apmeklējis Vitronic rūpnīcu Vācijā. Viņu savulaik no darba padzina Māris Gulbis (tolaik JL), bet nākamais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons (tolaik LPP) - atjaunoja amatā. Konflikts starp V. Elksni un M. Gulbi izcēlās jautājumā par austrumu robežas izbūvi. «Kur viņš piedalījās konkursos, nez kāpēc viss iznāca dārgāk nekā tirgus cena,» atceras M. Gulbis. Ar pašu V. Elksni Dienai sazināties neizdevās, jo viņš esot saslimis.
Arī Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs Armands Augustāns ir pārliecināts, ka ar fotoradaru konkursu viss nav gluži kārtībā: «Neapšaubāmi kaut kur zem tā visa slēpjas negodīga rīcība no valsts, no uzņēmēju puses.» Pie šādas pārliecības viņš nonācis, jo pats savulaik strādājis Vitronic Baltica, cenšoties panākt tās radaru atzīšanu par mērierīcēm. Tolaik viņš nekādu īpašu labvēlību no valsts puses neesot izjutis, drīzāk otrādi - iestādēs, piemēram Metroloģijas centrā, viņš esot atdūries «kā pret sienu». A. Augustāns no uzņēmuma aizgājis 2007. gadā, tā arī nepanācis radaru atzīšanu Latvijā, tāpēc pieļauj, ka kompānijā «acīmredzot kopš tā laika ir atrasts kāds, kas atradis pareizo pieeju, un, kā zināms, pareizā pieeja ir nauda».
Kā izriet no atklātībā nonākušajiem dokumentiem, 2009. gadā attieksme pret Vitronic jau bijusi citāda - uz lūgumu atrisināt problēmas ar radaru atzīšanu par mērierīcēm, pozitīva reakcija no L. Mūrnieces un V. Elkšņa sekojusi nekavējoties. Tomēr A. Augustāns netic L. Mūrnieces ieinteresētībai. «Pieļauju, ka viņai ir dziļi vienalga, kas ar radariem notiek. Te būtu jāmeklē dziļāk,» uzskata arodbiedrības līderis.
Noslēpumainie igauņi
«Starp pretendentiem, kas bija pieteikušies konkursā, modernāku tehnoloģiju piedāvātāju nebija. Igauņi piedāvāja tās pašas Vitronic iekārtas, bet kā starpnieki, savukārt pārējie piedāvāja tehnoloģiski vecāku risinājumu - Dopler iekārtas,» skan IeM skaidrojums, kāpēc konkursā uzvarējis tieši Vitronic ar partneriem.
IeM atbildē minētie «igauņi» esot kompānija Alarmtec, kas mēnesi pirms konkursa noslēguma savu piedāvājumu pēkšņi atsauca. Tā piedāvāja ne tikai to pašu tehnoloģiju, bet arī par vēl 10% zemāku cenu. Oficiālais atteikšanās iemesls esot bijuši pārāk lieli finanšu riski, ziņo raidījums De facto. Ko tas nozīmē, gan neizdevās noskaidrot. «Nosūtījām vēstuli iepircējam, kurā visu izskaidrojām. Jautājiet viņiem, mēs pašlaik vairāk neko komentēt nevaram,» Dienai teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andruss Puks. Savukārt IeM jautājumu «atfutbolē» atpakaļ uzņēmumam, aicinot par atsaukuma motivāciju jautāt tam, jo tā vēstulē esot norādīts vien tas, ka uzņēmuma «direktoru padome lēma neatbalstīt dalību projektā».