Pacelt no rutīnas un iedot patriotisma dzirksti - tas patlaban latviešiem vajadzīgs visvairāk, vērtē Ķoņu pagasta pārvaldes kultūras darbiniece Maruta Krastiņa. Agrā rītā sanākuši uz tikšanos ar igauņiem, uz abu roku pirkstiem saskaitāms cilvēku pulciņš stāv uz Latvijas un Igaunijas robežas un spriež, kā padarīt Baltijas ceļa atceres pasākumu skaistu. Košākais un paliekošākais no akcentiem jau top - tā būs Rūjienas puses tēlnieka Andra Dukura veidotā metāla piemiņas zīme. Solīta Ievas Akurateres un Tenisa Megi uzstāšanās, kinobuss, kas rādīs filmas par Baltijas ceļu, un ugunskurs. M.Krastiņa atzīst, ka tieši divdesmitgades atzīmēšana atkal atdzīvinājusi vienotības izjūtu abpus robežai. Uz tikšanos ar krosa motociklu garos stulmu zābakos ieradies arī Karksi pilsētas pašvaldības galva, un visi kopīgi spriež, cik augstas amatpersonas no Rīgas un Tallinas izdosies uz robežpunktu atvilināt. M.Krastiņa stāsta, ka iepriekšējos gados latviešu aicinājumi atzīmēt 23.augustu neguvuši gaidīto atsaucību un igauņi bijuši «gausi nācēji». Latvijas pusē aktīvākie esot Ķoņu, Mazsalacas un Rūjienas ļaudis.
Kamēr piemiņas zīme vēl top darbnīcā, sagatavošanās darbi jau veikti - attīrīti grāvji, izkopts mazs mauriņš, nobruģēta uzstādīšanas vieta. Izmaksas ir 1500 latu, un līdzekļus vietējie ieguvuši, pašu dibinātajai biedrībai Ķoņu kalna dzīves skola rakstot projektu Valmieras novada fondam. Par tādas pašas zīmes uzstādīšanu uz robežas ar Lietuvu ieinteresējies Latvijas Tautas frontes muzejs. «Mākslinieks būtu gatavs izgatavot otru tādu, bet izskatās, ka viss atdūries pret naudu,» spriež M.Krastiņa, vaicāta, cik tālu šī ideja nonākusi.