Zaķi - puse kopmītņu
Magda ir no Dundagas, mācās Latvijas Universitātes sociologos un kopmītņu istabiņā, par ko ik mēnesi maksā 37 latus, dzīvo kopā ar vēl divām meitenēm. Magda ir budžetā, tāpēc studiju kredīta viņai nav, bet arī studējošā kredītu viņa negrasās ņemt. «Krīzes laikā tas, manuprāt, ir visai neprātīgi,» viņa saka. Pirmajā semestrī meitene saņēma valsts stipendiju Ls 70 mēnesī, taču nu vairs ne, jo augstskola stipendijas sākusi maksāt tikai mazturīgajiem, kuru esot daudz. Magdai paveicies, jo izdevies atrast aukles darbu pēc lekcijām.
«Es jau esmu nenormāla taupītāja,» Magda skaidro, kā viņai ik mēnesi izdodas iztikt ar 90 latiem. Ļauties iegribām gan nesanāk, un no kaut kā regulāri jāatsakās, viņa atzīst. «Bet domāju, ka tas cilvēku tikai disciplinē.»
Magda ar savām istabiņas biedrenēm esot netipiskas koju iemītnieces, jo, gatavojot kopmītnes virtuvē, priekšroku dod kārtīgam ēdienam, piemēram, sacepumiem, nevis tik populārajām roltonzupām, pelmeņiem vai saldētiem produktiem. Meitenes ēst taisa kopīgi un arī no mājām atvestos dārzeņu un konservu krājumus liek kopā. Tā lētāk, turklāt pie plīts trijotne var stāvēt uz maiņām. Pārtika tiek pirkta gan Centrāltirgū, gan tuvējos veikalos. Vietējā Supernetto gan cenas esot nedaudz augstākas nekā citos tā vārdabrāļos, jo «viņi zina, ka studenti nāks bariem». Magdai radusies kopaina par to, ko kur var nopirkt izdevīgāk, noder arī veikalu atlaižu un klientu kartes, un galvenā uzmanība tiek akciju precēm.
Zelta vērtē ir studenta apliecība, jo tai nāk līdzi krietna kaudze atlaižu. «Četros baltos kreklos trešdienās studenti tiek par brīvu, Jelgavā ledus skulptūras varēja apskatīt par 50 santīmiem. Ja kaut kur ir atlaides un šķiet, ka pasākums patiks, skaidrs, ka mēs turp aiziesim.» Magda iesaka vispirms izdomāt, vai vispār un ko īsti gribas, un tad doties uz vienu konkrētu vietu, nevis veselā tūrē.
Izdevīga ir arī studenta transporta mēneškartīte, kas maksā aptuveni tikpat, cik e-talons 20 braucieniem. «Ir, protams, arī zaķi - puse kopmītņu,» Magda smaida. Savukārt tēriņi par mācībām ir teju vismazākie. Kojās ir bezmaksas bezvadu internets, kas gan mēdz uzkārties, kopēšanas cenas fakultātē esot samērīgas - seši santīmi par lapu -, bet nepieciešamās grāmatas var nepirkt, jo ir bibliotēka, Magda stāsta.
Acis plaši atvērtas
Studentu sadzīve nākamgad, visticamāk, īpaši nemainīsies ne uz labo, ne uz slikto pusi, jo kaut kas kļūs dārgāks, kaut kas - lētāks, tomēr students izdzīvos, ja kļūs vēl taupīgāks nekā šogad, vērtē Dienas uzrunātie eksperti. Naudas plānošanas centra pērn veikts pētījums atklāj, ka krīze sadzīves paradumus nav iespaidojusi aptuveni tikai piektdaļai studentu, pārējie savus tēriņus krasi apšņāpuši - īpaši par pārtiku, apģērbu, izklaidēm. Šogad šī tendence paspilgtināsies, spriež centra vadītāja Signe Bierande.
Latvijas Studentu apvienības (LSA) sociālā virziena vadītājs Edgars Bērziņš paredz, ka liela daļa augstskolu nākamgad varētu paaugstināt maksu par kopmītnēm, jo siltums, gāze, elektrība kļūst dārgāka. To augstskolas lemj martā, aprīlī. Dzīvokļu īres maksu gan joprojām būs iespējams nokaulēt. E.Bērziņš arī stāsta, ka lielajās augstskolās top sava veida kopmītņu pašpārvaldes, kas koju dzīvi centīsies padarīt studentiem interesantāku un draudzīgāku.
Dārgāka studentiem nākamgad būs izklaide, lai gan jau tagad daudzi vairāk lūko pēc bezmaksas atpūtas iespējām. Aug sabiedriskā transporta cenas, un par transporta kompensācijām studentiem jāaizmirst vēl vismaz uz gadu, taču, veiksmīgi aprēķinot braucienu skaitu pilsētas braucamlīdzekļos, var ietaupīt. Dārgāki varētu kļūt arī kopēšanas pakalpojumi augstskolās - tie patlaban ir 5-8 santīmi par A4 lapu -, toties lētāka būs pārtika un apģērbs. Lielākās galvassāpes studentiem gan sagādās mazās izredzes atrast darbu. Arī valsts budžeta stipendijas tiks piešķirtas tādā pašā apjomā kā šogad, turklāt pamatā tiem, kuri ir sociāli mazāk aizsargāti.
Eksperti vērtē, ka studenta iztikšanai mēnesī nepieciešami vidēji Ls 150-250, izdzīvot var arī ar mazāku summu. «Jāmācās taupīt,» saka E.Bērziņš. «Tam atslēga ir plaši atvērtas acis, skatiens apkārt - vienmēr var atrast kādu iespēju.» Savukārt S.Bierande studentiem ieteic izmantot arī Naudas plānošanas centra bezmaksas resursus - taupības padomus internetā, budžeta plānošanas seminārus un programmu mobilajā tālrunī Naudas kontrolieris.