Kilograms divu vietā
«Mēs intensīvi gatavojamies Ziemassvētkiem, un tas noteikti rada šo ilūziju, ka pie mums viss notiek,» teic I.Kronberga. «Protams, viss jau arī notiek, tikai lēnāk. Pircēji gan veikala durvis noteikti ver tikpat bieži kā agrāk, taču uzņēmuma ieņēmumi ir samazinājušies, jo cilvēki rēķina - dzimšanas dienā pirkt divus kilogramus lielu torti vai tomēr vienu kilogramu un sagriezt to mazākos gabaliņos. Svētku sajūtu jau tik un tā gribas, tikai šodien šī sajūta ir pieticīgāka. Atbilstoši pieprasījumam mēs arī cepam mazākas tortes un mazākus pīrādziņus. Pieaudzis pārdotās mīklas apjoms, tas liecina, ka cilvēki atkal atgriežas pie mājās ceptiem, nevis veikalā pirktiem pīrādziņiem un smalkmaizītēm.» Inguna atzīst, ka nesen taupības nolūkos bijis jāpieņem ļoti sāpīgs lēmums samazināt darbinieku skaitu. Sāpīgs tāpēc, ka te strādā paši labākie apkārtnes meistari. Pirms pāris gadiem tieši Meduslāča konditore atzīta par gada labāko meistari Latvijā.
Cīnās par izdzīvošanu
Inguna nopūšas, ka šis ir smags laiks, taču ne pirmo reizi piedzīvots. «Arī mūsu darbības sākumā neklājās viegli, lauzām šķēpus par to, kā izcept pīrādziņu nevis par deviņiem, bet astoņiem santīmiem, jo tolaik šim vienam santīmam bija lielāka vērtība nekā tagad. Šodien mēs vairs necīnāmies par 20 vai 21 santīmu, bet gan par citām lietām - par to, kā noturēt klientus un izdzīvot.» Toreiz gan bijis vieglāk no tā viedokļa, ka uzņēmumam nebija kredītu, taču tagad jādomā arī par to, kā tikt galā ar šīm lietām.
Kredīts ņemts, lai īstenotu sapni par jaunām un plašākām ražošanas un veikala telpām. Desmit gadu strādājot tikai dažus desmitus kvadrātmetru lielās telpās, gan uzņēmuma darbinieki, gan pircēji jau bija noguruši no šaurības. Lai gan toreiz, pirms 11 gadiem, arī šīs mazās konditorejas atvēršana Ingunai bija viena sapņa piepildījums, jo tik ļoti gribējās no Skrīveriem, ko viņa uzskatīja par laukiem, nokļūt pilsētā - Aizkrauklē, kur vairāk pircēju un plašākas iespējas. Inguna atzīst, ka jaunās telpas un uzņēmuma paplašināšana, kas īstenota tieši trekno gadu augstākajā virsotnē un celtniecības izmaksu dārgākajā punktā, no šodienas situācijas raugoties, Meduslācim pamatīgi iegriezusi, jo ieguldīto līdzekļu atmaksai šodien nauda jāņem no krietni samazinātiem ienākumiem.
Svētki jāsvin
Taču kūku ražotāji nedomā padoties. Tikai uzņēmēja īsti nav pārliecināta, ka Latvijas ekonomikas lejupslīde sasniegusi bedres dibenu un drīz sāks rāpties no tās laukā, viņa domā, ka mēs kādu laiku vēl turpināsim krist. Par to liecina palielinātais nodokļu slogs iedzīvotājiem, kas nākamgad vēl patukšos viņu maciņus, līdz ar to arī Meduslāča veikala kasē ieripos mazāk santīmu un latu, kā arī ar dažādiem normatīvo aktu grozījumiem papildu uzliktie izdevumi uzņēmējiem. Inguna ar skumjām secina, ka visi solījumi atbalstīt uzņēmējus un sildīt valsts ekonomiku līdz šim bijuši runu līmenī. «Nedrīkst visu laiku domāt, kā tikai kaut ko nogriezt. Ir jāizstrādā mehānisms, kā iepludināt līdzekļus uzņēmējdarbībā, lai tā spētu izdzīvot,» saka Inguna un piebilst - lai arī šis laiks vedina uz drūmām pārdomām, tomēr nedrīkst aizmirst par svētkiem. Ja ne citādi, jāmēģina šī svētku sajūta un pozitīvās emocijas radīt pašiem. «Zīmējot piparkūku formas, gatavojot mīklu, dekorējot, mēs jau izdzīvojam šo svētku prieku. Un nav jāklausās, ka krīzes laikā nav ko rīkot nekādas balles, nav ko svētkus svinēt. Jāsvin un jārīko balles! Tikai vienkāršāk un pieticīgāk, jāpieiet radošāk, un tad arī dvēselei būs prieks,» aicina uzņēmēja, kuru vietējā sabiedrībā pazīst ne tikai kā konditorejas īpašnieci, bet arī kā aktīvu labdarības pasākumu dalībnieci un atbalstītāju, radošo dāmu apvienības dalībnieci un nu arī lektori Pieaugušo izglītības centra rīkotajās mācībās bezdarbniekiem.