Kompleksi un individuāli
Kurināmo veidi un apkures sistēmas ir dažādas, arī to ierīkošanas izmaksas un ekspluatācijas ilgums, efektivitāte. Atkarībā no ēkas specifikas un iemītnieku dzīvesveida prasībām dažādās situācijās būs atšķirīgi labākie risinājumi.
Populārākās privātmāju, daudzdzīvokļu ēku un komercceltņu apkures sistēmas ir gāze, elektrība, malka, siltumsūkņi, granulas. Protams, ir arī citi risinājumi un kombinācijas un daudz kas atkarīgs no ēkas tehniskā stāvokļa, siltumizolācijas, galu galā, no telpu plašuma, stāsta Robert Bosch siltumtehnikas nozares tirdzniecības vadītājs Baltijā Uldis Krusts.
Apkures sistēmām un apkures katliem ir dažāda jauda, un, to izvēloties, svarīgi atcerēties, ka saražotā siltuma enerģija tiek izmantota arī mājas siltuma zudumu kompensēšanai. Tas nozīmē, ka, jo vairāk siltuma izplūst no mājas, jo vairāk siltuma nepieciešams saražot, lai tajā uzturētu vienmērīgu temperatūru. Mājām ar vidēji efektīvu siltumizolāciju parasti izmanto aptuvenu formulu - 1 kW saražotās enerģijas spēj apsildīt 10 m2 telpas. Apkures rekonstrukciju vai ierīkošanu vajadzētu kombinēt vēl ar citiem efektivitātes pasākumiem un, ja ir vēlme pieiet pavisam nopietni, veikt energoefektivitātes mērījumus, tādējādi izvēloties konkrētajai ēkai vispiemērotāko apkures un siltināšanas risinājumu.
Ne par maz, ne par daudz
Lai mājokļa iemītnieki justos komfortabli, ieteicamā gaisa temperatūra ir no +20 līdz +22 grādiem. Turklāt karstummīļiem jāņem vērā - jo lielāka temperatūru starpība starp iekštelpām un āru, jo vairāk siltuma zudumu, kā rezultātā nepieciešama lielāka saražotā siltuma jauda, lai uzturētu vienmērīgu temperatūru.
Jāpievērš uzmanība arī tam, ka mūsu ziemas un rudens vidējās gaisa temperatūras ir visai mērenas, taču janvārī un februārī Latviju piemeklē visai bargs sals, tādēļ, lai nesaltu mājās, izvēloties apkures veidu un jaudu, jāņem vērā zemākās āra temperatūras, kuru laikā apkurei jāspēj nodrošināt vienmērīgu siltumu, darbojoties ar papildu jaudu. Starp citu, jo augstāki griesti telpās, jo vairāk siltā gaisa uzkrājas tieši telpas augšdaļā.
Speciālists iesaka arī kombinēt dažādus telpu apsildes risinājumus, piemēram, atsevišķās telpās ierīkot siltās grīdas. Tas ir mīts, ka šāds risinājums sadārdzina mājokļa apsildīšanu, gluži otrādi - apkure ar radiatoriem vienmēr patērēs vairāk jaudas nekā apsildāmās grīdas.
Ko izvēlēties?
Vispieejamākais apkures veids ir malkas apkure - vienalga, tā ir krāsns vai apkures katls, kuram uzstādīšanas izmaksas arī ir nelielas. Malka ir videi nekaitīgs kurināmais ar vidēju ugunsdrošības risku, taču saražotā siltuma daudzums ir atkarīgs no koksnes veida un mitruma, turklāt jārēķinās ar papildu telpu malkas uzglabāšanai un savlaicīgi jārūpējas par tās iegādi. Turklāt šādu apkures iekārtu automatizācija nav iespējama - kādam būs regulāri jābūt mājās un jākurina.
Arī granulas, līdzīgi kā malka, ir pieejamas visur, šādi darbināma apkures sistēma automātiskajā režīmā var strādāt pat vairākas nedēļas, turklāt siltuma ieguvums ir ļoti efektīvs, taču ierīkošanas izmaksas augstākas.
Efektīvs apkures veids ir gāze, ko samērā lētās ierīkošanas un izmaksu dēļ izvēlas daudzi daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašnieki, kas vēlas individuālu, nevis pilsētas apkuri. Gāzes apkure pieejama visur, kur ir pieejama gāzes padeve jeb pievadi un darbojas automātiskajā režīmā. Kaut arī parasti gāzes apkures ierīkošana nav dārga, izmaksas ievērojami pieaug, ja īpašumam nav jau esoša gāzes pieslēguma.
Ja ierīkošanas izmaksas nav galvenais kritērijs, gribas augstu siltuma ieguves efektivitāti, maz rūpju un raižu ikdienā, piemēram, ziemas vidū aizbraukt ceļojumā, neuztraucoties, ka mājās iestāsies ledus laikmets, piemērots risinājums ir siltumsūknis. Tam nevajadzēs arī papildu tehnisko telpu un tā tālāk. Cenu amplitūda gan ir dažāda, un uz kvalitātes rēķina taupīt nevajadzētu.