Vai Krāsainās pasakas ir viena no jūsu mīļākajām bērnības dienu grāmatām?
Nezinu, vai mīļākā, bet katrā ziņā man šo grāmatu lasīja priekšā. Lillā pasaka bija vismīļākā, jo vizuālās asociācijas, kas saistītas ar to, bija ļoti spēcīgas.
Kas mudināja pievērsties šī literārā darba iestudēšanai teātrī?
Jau agrāk bija vēlme izmēģināt spēkus bērniem paredzēta literārā materiāla iestudēšanā, taču negribējās, lai tā būtu tipiska bērnu izrāde. Vēlējāmies šīs pasakas parādīt sadzīviskā veidā - parastā, pelēkā padomju laika komunālajā dzīvoklī.
Un tomēr izrādi veltāt divām auditorijām - mazajiem un lielajiem. Vai tas nav grūts uzdevums?
Gribējām izveidot netradicionālu izrādi tikai bērniem, taču iestudējumā neizbēgami ir dziļāki jēgas nolasījumi, kas bērniem nav saprotami, jo viņiem vēl darbojas tiešā uztvere. Katrā ziņā - izrāde uzrunā abas auditorijas.
Ko vēlaties pateikt ar šo izrādi?
Mēs vēlamies atklāt visas Ziedoņa tēmas, kas atrodamas šajās pasakās. Galvenās no tām - latvietība un cilvēcība. Ziedonim parasti tēmas kods ir vai nu darba pašā sākumā vai beigās. Mēs paņēmām šo tēmu un skatījāmies, kur tā mūs aizvedīs.
Kādēļ jums kā teātra režisoram šķiet saistoša Imanta Ziedoņa daiļrade?
To tā racionāli nevar izskaidrot, līdzīgi kā nevar pateikt, kādēļ mēs draudzējamies ar to vai citu cilvēku. Ziedonis ir ļoti smalks dzejnieks, un, ja vispār ir kāda jēga iestudēt latviešu autoru darbus, tad tie ir mūsu dzejnieki. Ziedoņa pasakas varētu raksturot kā dzejas prozu.
Krāsaino pasaku ir daudz. Vai visas iekļautas izrādē?
Pavisam ir 11 pasakas, no kurām izrādē ir desmit. Neiekļāvām tikai raibo, taču patiesībā visa izrāde ir kā raiba pasaka un varētu būt arī otrs izrādes nosaukums.
Teātris