Tiesa, tas vēl nenozīmē, ka no tā ieguvēji varētu būt Latvijas pilsētu iedzīvotāji. _Kuldīgas siltumtīkli_, kas pagājušajā piektdienā pilsētā ielika pamatakmeni jaunas koģenerācijas stacijas būvniecībai, apgalvo, ka viss ieguvums aizies investīciju atpelnīšanā, nevis tarifu samazināšanā.
Ar ES atbalstu
Jau patlaban aptuveni 60% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma Latvijā tiek saražots 71 valstī esošajās koģenerācijas stacijās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lauvas tiesu no tā saražo Rīgā.
Pretēji līdz šim būvētajām koģenerācijas stacijām, kuras darbināja dabasgāze (98,1% no visām pašlaik esošajām koģenerācijas stacijām), ogles, dīzeļdegviela vai mazuts, topošās stacijas paredzēts darbināt ar atjaunojamajiem resursiem, piemēram, ar šķeldu. Tas izriet no Latvijas valsts politikas. Proti, lai mazinātu atkarību no resursu importa, 2009. gadā pašvaldību uzņēmumiem un privātuzņēmējiem bija iespēja pieteikties ES Kohēzijas fonda finansējumam šādu staciju būvniecībai. Konkursa rezultātā pie atbalsta tika desmit stacijas un līdzfinansējumā sadalīti aptuveni 20 miljoni latu.
Viens no konkursa uzvarētājiem ir arī uzņēmums Kuldīgas siltumtīkli. Kā stāsta tā pārstāvji - Kuldīgā jau līdz šim bijuši vieni no zemākajiem tarifiem, pateicoties 2007. gadā nodotajai ar šķeldu darbināmajai katlumājai, taču tagad tā jau ir vēsture - nupat pamatakmens ielikts jaunajai koģenerācijas stacijai. «Pirmkārt, ar biomasu, šajā gadījumā ar šķeldu, apkurināmai koģenerācijas stacijai bija iespējams dabūt Eiropas līdzfinansējumu, un ar šķeldas kurināšanu mums jau ir zināma pieredze,» Dienai stāsta Kuldīgas siltumtīklu tehniskais direktors Jānis Keišs, «nav noslēpums, ka, koģenerācijas procesā ražojot siltumu, tas sanāk lētāk, vēl tas, ka pirmos desmit gadus saražotā elektroenerģija tiek iepirkta ar dubultu tarifu,» norāda J. Keišs. Tiesa, zemāki tarifi iedzīvotājiem netiek solīti. «Mēs spējam atdot kredītu un nodrošināt to, lai, ja ne samazinātu, tad vismaz saglabātu nemainīgu patlaban esošo siltumenerģijas tarifu,» norāda J. Keišs.
Kuldīgas novada domes vadītāja Inga Bērziņa pauda, ka jau tagad Kuldīgā ir vieni no zemākajiem tarifiem Kurzemē un, iespējams, pat visā Latvijā, kas panākts, domājot zaļi. «Patlaban pilsētā ir katlumāja ar 11 Mw jaudu, kas apsilda visu Kuldīgu, un aukstajos ziemas mēnešos jaudas nedaudz pietrūkst. Pabeidzot 3 Mw jaudīgo koģenerācijas staciju nākamā gada decembrī, ziemas mēnešos tā dos līdz 50% no visas enerģijas, bet vasarā - 100%, kā arī nodrošinās silto ūdeni,» skaidro Kuldīgas siltuma valdes priekšsēdētājs Artis Roberts.
Līdzīgs projekts tikai ar mazākām jaudām plānots no Kuldīgas novada netālajā Durbes novada Lieģu ciemā. Pašvaldības uzņēmums Durbes enerģija ar to iecerējis nodrošināt pašvaldības iestāžu apsildi, ciema centralizētās siltumapgādes nodrošināšanu, kā arī piedāvātu siltumu ieinteresētajiem uzņēmumiem. Tiesa, Durbes enerģija pie Eiropas naudas nav tikusi. Novada priekšsēdētājs un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs Dienai skaidro, ka tiek izskatīta iespēja staciju nevis būvēt par saviem līdzekļiem, bet gan nomāt, taču jau tagad esot skaidrs, ka tai jādarbojas jau līdz šā gada apkures sezonas sākumam.
Ēnas puses
«Mums taču ir sava zaļā enerģija,» atbild privātā uzņēmuma Smārdes kalte valdes loceklis Jānis Voronovs, kurš arī iecerējis būvēt koģenerācijas staciju, turklāt bez ES atbalsta. Uzņēmums paredz siltumu izlietot savām vajadzībām, kā arī piedāvāt citiem parkā esošajiem uzņēmumiem. «Perspektīvā skatoties, netālu ir arī Tukuma lidosta, kilometra attālumā - pats Tukums,» teic J. Voronovs, «taču vispirms sabūvēsim, tad redzēs, kas būs ieinteresēti pirkt mūsu siltumu.» Smārdes kaltes staciju plānots nodot 2012. gada septembrī.
Arī netālu no Ikšķiles tuvāko pāris gadu laikā plānota koģenerācijas stacija, kuru būvēs uzņēmums Aiguta. Jau tagad plānotās stacijas vietā ir nošķūrēta melnzeme, bet tās pabeigšana plānota 2012. gada rudenī. «Izvēlējāmies būvēt koģenerācijas staciju, ko darbina ar šķeldu, jo gāzes koģenerācijas stacijām nav paredzamas izejvielas cenu svārstības, bet biomasas stacijas ir sarežģītas. Tāpēc šī veida stacijas ir pašas izdevīgākās,» teic projekta tehniskais menedžeris Reinis Pētersons. Kompleksā ap staciju ar laiku ietilptu arī zivju audzēšanas baseini un tārpu fermas aptuveni divu hektāru platībā, kam tiktu izmantota saražotā siltumenerģija, savukārt saražotā elektroenerģija tiktu pārdota Latvenergo. Pašā stacijā plānotas 10-20 darbvietas, bet kopumā kompleksā varētu strādāt līdz 100 cilvēkiem.
Ekonomikas ministrija (EM), gan komentējot grandiozos uzņēmēju plānus, ir skeptiska. «Pieteiktas un dota atļauja būvniecībai jau ir daudzām, bet realizētas joprojām tiek salīdzinoši maz,» saka EM Enerģētikas departamenta pārstāve Ilze Ruško. Ministrijas izsniegto atļauju skaits, kas dod iespēju saražoto elektrību pārdot Latvenergo, kopš 2009. gada augusta dažādu koģenerācijas staciju būvniecībai pārsniedz divus simtus, taču realizēto skaits ir tikai daži desmiti.
Viens no projektiem, kas uz papīra šķitis ātri realizējams, bet tā sākšana tomēr ir atlikta, ir Gulbenes novada Beļavas pagastā iecerētā biogāzes koģenerācijas stacija. Sākotnējais nodošanas termiņš bija iecerēts šā gada rudens. «Tajā mirklī, kad sākām plānot, tas likās labi, bet tagad redzam, ka tik raiti neiet. Bremzē milzīgais administratīvais slogs - lai vispār nonāktu līdz būvniecībai, pagāja gads, bet tagad kavē kopējā ekonomiskā situācija,» skaidro uzņēmuma BB Biogāze valdes loceklis Gatis Deksnis.