Tādu Latviju, kas iederēsies un spēs pastāvēt modernā Eiropā. Tādu, kas dos spēku un brīvību tautas garam.» Tai esot jābūt Latvijai, kas var garantēt patvērumu un aizsardzību grūtā brīdī, kā arī iedvesmot dzīvei, darbam un mīlestībai.
Saeimas priekšsēde solīja, ka nepatīkamu pārsteigumu vairs nebūs, «mēs vairs necelsim nodokļus, bet virzīsimies uz plānotu, pārdomātu nodokļu samazināšanas reformu». Kā vienu no galvenajiem mērķiem S. Āboltiņa minēja eiro ieviešanu 2014. gadā, kā arī nepieciešamību veikt «sociālā budžeta stiprināšanas pasākumus» un pieļāva, ka ir jādomā par pārmaiņām šajā jomā.
Bijušajam Augstākās padomes deputātam Ojāram Kehrim bija patikusi S. Āboltiņas uzstāšanās, kas, viņaprāt, pat varētu būt viena no labākajām šajā svētku dienā teiktajām runām. Taču viņš arī konstatējis pretrunu Saeimas priekšsēdes teiktajā - nesaskatot neko sliktu cilvēku braukšanā darba meklējumos uz ārzemēm, viņa vienlaikus aicinājusi domāt par demogrāfiju un veicināt bērnu dzimšanu Latvijā. Tradicionāli uz Saeimas sēdi bija ieradušies daudzi bijušie AP deputāti, kas balsoja par neatkarību. Jānis Kinna bija atnācis, par spīti traumai, kas apgrūtināja pārvietošanos. Viņš arī bija pamanījis, ka, uzrunājot klātesošos, S. Āboltiņa AP deputātus aizmirsusi pieminēt. Jānis Vaivads kā lielāko risku uzskata to, ka ir krities nacionālās pašapziņas līmenis.
Pēc vērienīguma, ar kādu pērn atzīmēja Neatkarības atjaunošanas 20. gadadienu, šogad 4. maijs atkal bija tāds kā ik gadu pirms tam - ja nu vienīgi saules bija mazāk un vējš stiprāks. Taču ļaudis baudīja svētkus, devās uz Brīvības pieminekli vērot, kā tā pakājē no ziediem tiek izveidota Latvijas kontūra, kā arī paši piedalījās tās tapšanā. Kad ziedus pie pieminekļa devās nolikt visas valsts augstākās amatpersonas, Saeimas deputāti, bijušie Augstākās padomes deputāti, diplomāti, cilvēku nebija pārāk daudz. Taču daudziem no viņiem rokās bija ziedi, kuri vēlāk tika nolikti pie pieminekļa. Netālu no tā stāvēja sieviņas, kas deva iespēju iegādāties ziedus tiem, kuri to nebija paguvuši izdarīt. Pārsimt metru tuvāk Vecrīgai bija viens no šīs dienas īpašajiem projektiem - 90. gadu stilā iekārtota dzīvokļa istaba ar to laiku televizoru, kurā varēja vērot cilvēku iespaidus par 4. maiju. Otrā pusē Daugavai pie Nacionālās bibliotēkas ēkas, kura dienu iepriekš nosvinēja spāru svētkus, cilvēki garā rindā gaidīja iespēju ielūkoties topošajā celtnē.
Svētku dienas rīts tradicionāli sākās ar ekumenisko dievkalpojumu, kas notika Sv. Jēkaba katedrālē. Aģentūra LETA ziņo, ka dievkalpojumā piedalījušies tikai nedaudz vairāk par desmit Saeimas deputātiem un dievnams ir bijis pustukšs. Latvijas luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags aicināja augšāmcelties savā attieksmē, vērtībās un attiecībās. «Es varu atgādināt tikai to, ko sacīja Jēzus - atgriezieties no grēkiem, ticiet uz evaņģēliju, tad jums sekmēsies. Lai Dievs mums palīdz,» dievkalpojumā sacīja arhibīskaps J. Vanags.