Lielākā daļa pilsoņu dažādās pasaules valstīs par tādu valsts un sabiedrības mērķi nekad nav aizdomājušies. Bet tas ir tieši tāpēc, ka šis mērķis, šīs idejas ir sabiedrību vienojošas. Ja kaut kam piekrīt visi, tad par to nav vērts runāt, diskutēt. Tās ir pašsaprotamas aksiomas. Valsts mērķis nav kaut kas līdzīgs komunisma celtniecībai. To drīzāk vajadzētu definēt kā neapstrīdamo patiesību - to argumentu diskusijā, par kuru nav strīdu neatkarīgi no diskutētāja vecuma, politiskās pārliecības, etniskās piederības vai cita faktora. Nedaudz piezemētāk - tas ir kaut kas, par ko varētu uzsaukt tostu jebkurā kompānijā un neviens nejustos aizskarts. Matemātiski to varētu dēvēt par kopsaucēju. Šāds mērķis dod iespēju racionāli nonākt pie strīdu risinājuma un vienoties kopīgam darbam. Amerikāņi patiesībā ir spilgts piemērs tam, ka sabiedrības identitāte pastāv. Lai arī ASV ir zeme, kurā ir tikpat kā neiespējami runāt par iedzīvotāju kopīgu izcelsmi, tomēr vienojošais ir t.s. American Dream - jebkura iedzīvotāja brīvas iespējas sasniegt savus mērķus grūtā darbā. Kā vienojošo es redzu vides sakārtotības principu - saglabāt, kopt, attīstīt, padarīt skaistāku šo teritoriju - mūsu pilsētas, piekrasti, vēsturisko mantojumu, dabu. Kopt šo zemi, tās skaistumu un vēsturiskās vērtības. Kāpēc tieši skaistums? Mēs jau tagad redzam, ka tie, kas no Latvijas aizbrauc, kā emocionāli sāpīgāko iemeslu min to, ka viņus satrauc paviršība starppersonu komunikācijā, arī valsts attieksmē pret iedzīvotāju.
Reinis Lazda, Latvijas Psihologu apvienības valdes loceklis