Cilvēki Latvijā mirst to pašu iemeslu dēļ, no kā citviet Eiropā. Galvenais iemesls ir asinsrites (sirds un asinsvadu) slimības, tam seko ļaundabīgie audzēji, arī traumas un pašnāvības. Taču Latvijas traģika ir tā, ka bieži slimības ir ielaistas, salīdzinoši daudz cilvēku mirst pusmūžā, nevis sirmā vecumā. Ir arī salīdzinoši augsta zīdaiņu un mazu bērnu mirstība.
Veselības ministrija (VM), izstrādājot sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011. līdz 2017. gadam, kā vienu no galvenajiem mērķiem izvirzījusi vismaz par diviem gadiem pagarināt paredzamo mūža ilgumu. Šobrīd standartizētais mirstības rādītājs Latvijā ir viens no augstākajiem ES, Latvijā arī ir viens no pašiem zemākajiem mūža ilgumiem ES: vīriešiem - 68,1, sievietēm - 78 gadi. Nevienā citā ES valstī nav tik krasa atšķirība kā mūsu valstī starp vidējo vīriešu un sieviešu mūža ilgumu. Latvijā gandrīz puse - 48% - vīriešu nomirst vecumā līdz 65 gadiem, sievietes - 28%. ES savukārt vecumā līdz 65 gadiem nomirst tikai 29% vīriešu. Sociālantropologs Roberts Ķīlis norāda: «Kopš 70. gadiem vidējais dzīves ilgums Latvijā parasti bijis ap 70, 71 gadu, kādreiz vairāk, kādreiz bijis kritiens. Tāda nedaudz kā mīcīšanās visus šos gadus uz vietas, kamēr tik daudzas Eiropas valstis šo 40 gadu laikā pamanījušās astoņus deviņus gadus vidējam dzīves ilgumam pielikt klāt.» Kādēļ Latvijai tas nav izdevies, grūti izskaidrot. Iespējams, Latvijā dzīve ir stresaināka, cilvēki vairāk sevi nodzen. Esot arī jāsaprot, cik lielā mērā vīrieši mirstības rādītājus velk uz augšu. R. Ķīlis saka - ja vīrieši vairāk dzer, vairāk smēķē, vairāk sitas nost, te ir saistība ar dzīvesveidu, ieradumiem. R. Ķīlis piebilst - briti nesen veikuši pētījumu, kurā atklāja, ka mirstības rādītājiem ir saistība ar sociālo nevienlīdzību.
Veselības ekonomikas centra Dienai sniegtie statistikas dati liecina, ka pērn Latvijā nomira aptuveni 30 046 cilvēki (par 118 mirušajiem vairāk nekā 2009. gadā), taču piedzima aptuveni 19 000 bērnu. Igaunijā, kur ir arī labāki dzimstības rādītāji, starp dzimušo un mirušo skaitu valda līdzsvars, pērn pat dzimušo bija mazliet vairāk nekā mirušo.
VM pārstāve Inga Šmate uzreiz saka - Latvijā vairākās nāves cēloņu grupās krītas mirstības rādītāji. Piemēram, pēdējos gados ir tendence samazināties mirstībai ar sirds un asinsvadu slimībām, tiesa, pērn bija par 200 nāves gadījumiem vairāk nekā 2009. gadā. Mirstība no ļaundabīgiem audzējiem pērn bija stipri līdzīga kā 2009. gadā. Satiksmes negadījumu skaits pēdējā desmitgadē ievērojami krities. Pērn bija mazliet mazāks pašnāvību skaits - 435, salīdzinot ar 2009. gadu, kad bija 525 pašnāvību gadījumi. 2008. gadā Pasaules Veselības organizācijas apkopotie dati liecināja par ļoti augstu bērnu (vecumā līdz pieciem gadiem) mirstību, proti, Latvijā mira deviņi no 1000 dzīvi dzimušajiem bērniem. Salīdzinājumam: Somijā, Zviedrijā, Īslandē - trīs bērni, Austrijā, Čehijā, Vācijā - četri, Igaunijā - seši, Lietuvā - septiņi. «Tagad šie rādītāji Latvijā ir uzlabojušies, mēs esam stipri līdzīgi Lietuvai,» saka I. Šmate. Zīdaiņu mirstība Latvijā, lai arī pērn nedaudz zemāka nekā 2009. gadā, joprojām ir starp augstākajām ES. Par mirstības rādītājiem kopumā I. Šmate teic: «Mēs nevaram sevi salīdzināt ar Āfrikas valstīm, bet mēs esam aiz visām vecajām ES dalībvalstīm, nedaudz labāki vai līdzīgi Bulgārijai, Rumānijai.»