Streso vājuma dēļ
Atbilde nav noteikta, uzskata Jūlija Artjuhova, CVO Recruitment un Simplika uzņēmumu grupas vadītāja Latvijā. Tas, vai un kā vadītāju stress atsaucas uz darbiniekiem, atkarīgs gan no nozares, kurā darbojas uzņēmums, gan no paša vadītāja inteliģences un kompetenču līmeņa. «Piemēram, IT un citās tehniskās jomās šādu tendenci nenovērojam, savukārt jomās, kur skaidri redzams rezultāts un tā kritums, piemēram, pārdošanā, attiecības kolektīvā var būt ļoti saspīlētas. Arī uzņēmumos bez stipras aizmugures - mātes vai grupas uzņēmumiem - tas ir izteiktāk,» stāsta J.Artjuhova un norāda, ka tikai retais Latvijas vadītājs var lepoties ar zināšanām par modernām vadības metodēm, ne katrs spēj palīdzēt saviem darbiniekiem pielāgoties situācijai. Daudzi vadītāji to arī apzinās. Spiediens no tirgus puses plus sapratne par to, ka ar paša spēku nepietiek, var izlauzties uz āru kā ne pārāk pozitīva reakcija un attieksme pret darbiniekiem, varbūt pat t.s. bosingam (vadītāja psiholoģisks terors pret vienu vai vairākiem darbiniekiem) raksturīga uzvedība. Bieži tā ir nespēka, nedrošības un baiļu ārēja izpausme, saka J.Artjuhova. «Zinu vadītājus, kuri sākuši apmeklēt psihoterapeitu, jo jūt, ka krīzes radīto problēmu un stresa dēļ kļuvuši neiecietīgi, nepacietīgi, sarunā ar darbiniekiem «uzvelkas», pat kliedz. Labi, ja vadītājs to apzinās un cenšas novērst.»
Prasīgs - tātad tirāns?
Patlaban arvien vairāk uzņēmumu saprot, ka tieši labiem vadītājiem ir liela nozīme biznesa virzībā un darbinieku motivēšanā, tāpēc vadības procesos meklē jaunus un efektīvus (nevis destruktīvus - D.K.) veidus, kā panākt no darbiniekiem rezultātu, norāda SIA Fontes vadības konsultācijas valdes priekšsēdētāja Agita Kalviņa.
Vadītāji, kas savus padotos netur baiļu un stresa pavadā, uzņēmumam var būt lielāks ieguvums nekā autoritāri tirāni, kaut vai tāpēc, ka «labie» priekšnieki ātrāk uzzina par briestošām problēmām uzņēmumā. Kā raksta BBC News, pirms kāda laika veikts pētījums liecina, ka 58% tirānisko bosu padoto ar saviem priekšniekiem nerunā atklāti un godīgi, savukārt 64% norādījuši, ka vadītāji neklausās viņu teiktajā. Salīdzinājumam - ar «labajiem» priekšniekiem atklāti nekomunicē tikai 19% padoto, un tikai 7% uzskata, ka runāt nav jēgas.
Labs priekšnieks tomēr gluži nenozīmē laipnu draugu, kam sveša stingrība. Tieši tāpēc krīzes laika radītās izmaiņas vadītāja uzvedībā darbinieki mēdz pārprast. «Daudzi strādā pēc inerces. Ja vadītājs izvirza arvien augstākas prasības un izrāda neapmierinātību ar sasniegto, darbiniekiem var šķist, ka vadītājs kļuvis par tirānu, lai gan tā nav viņa kaprīze, bet gan tirgus diktēti nosacījumi,» skaidro J.Artjuhova.
Parunā ar bosu
Ja vadītāja negatīvās pārvērtības tomēr ir tikai psiholoģiska reakcija uz saspringto situāciju, darbiniekam nevajadzētu uz to atbildēt ar emocijām, uzskata J.Artjuhova. «Labākais ir racionāla saruna ar vadītāju, liekot saprast, ka esi ievērojis izturēšanās maiņu un tev būtu svarīgi zināt, vai tas ir vērsts konkrēti pret tevi, tavu darbu. Pārrunājiet, ko var darīt citādi, parādiet, ka neesat vienaldzīgs.» Tomēr jārēķinās arī ar citu scenāriju - ka vadītājs neapzinās savu izturēšanos un problēmu neredz. Ja priekšnieks jau pirms krīzes izmantojis bosinga metodes un patlaban situācija vēl pasliktinājusies, visticamāk, saruna nelīdzēs. Tad jāmeklē citas iespējas.
Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas vadītājs Vilnis Virza komentē, ka aizliegums psiholoģiski iespaidot darbinieku ietverts gan Satversmē, nosakot tiesības uz personas neaizskaramību, gan Darba likumā, nosakot darba devēja pienākumu «nodrošināt darbiniekam taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus apstākļus». Ja darbā piedzīvots psiholoģisks terors, var vērsties tiesā un no vainīgā prasīt morālo kompensāciju. Sūdzības par terorizējošu attieksmi darbā VDI gan nesaņem daudz, un lielākoties tās saistītas ar citiem darba tiesisko attiecību pārkāpumiem, norāda V.Virza.