Lielākā daļa citiem
IZM ierēdņu piedāvātā formula teju 115 miljonu eiro sadalījumā balstās kritērijā, ka nauda jādod, balstoties uz iepriekšējā ES fondu periodā piešķirtā finansējuma apjomu, nevis izcilības izvērtējumā, tāpēc ir vairākas izcilas pētnieciskās institūcijas, kurām šis finansējums nebūs atbilstošs to novērtējumam, uzskata RSU. Kā Dienai paskaidroja universitātes pārstāvis Edijs Šauers, plānotajā fondu sadalījumā zinātnei nav izvērtētas Latvijas salīdzinošās priekšrocības, zinātņu ietilpība atbilstošajā nozarē un attīstības potenciāls. «Farmācijas nozare ir Latvijas veiksmes stāsts ar vērtīgu pienesumu tautsaimniecībai, taču IZM tai atvēlējusi neadekvāti zemus procentus no kopējā finansējuma. Arī pētniecībai un zinātnei veselības nozarē fondu līdzekļi būtu jānovirza daudz vairāk,» uzsver E. Šauers. Rezultātā sanāk, ka lauvas tiesu jeb divas trešdaļas finansējuma saņem trīs institūcijas - Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU). Lielākos pārmetumus RSU gan velta tam, ka ministrijas ierēdņi neskaidrojot, kāpēc šādi kritēriji pieņemti, no sarunām izvairoties.
Problēmu saskata arī farmācijas jomā strādājošais Latvijas Organiskās sintēzes institūts. Tā direktors Osvalds Pugovičs Dienai gan atzīmē, ka lielākā problēma ar Eiropas fondu līdzekļiem ir to lēnā apguve un sadalīšana, jo ministrija kavējas, bet var arī piekrist RSU paustajam viedoklim: «Valstij šobrīd ir vēlēšanās vairāk stutēt ar lauksaimniecību saistītas pētniecības iestādes. Farmācija kaut kādā brīdī laikam ir no valsts prioritātēm, skaļi nesakot, bet tomēr pagājusi nost.» Par to liecinot finansējuma sadalījums.
Ja nauda ir, kritikas nav
Dienai aptaujājot arī citus potenciālos finansējuma saņēmējus, gan var noprast, ka pozitīvs vai negatīvs viedoklis ir cieši saistīts ar iegūstamās naudas apmēru. Piemēram, LLU rektore Irina Pilvere izsaka atzinīgus vārdus: «Esam apmierināti ar iezīmēto finansējumu zinātnes infrastruktūrai, jo tādējādi saprotam, ka tiek novērtēta bioekonomika un tās potenciāls eksportā. Tas būs būtisks ieguldījums mūsu universitātē īstenotajos pētījumos, kas nodrošinās bioekonomikas nozaru attīstību. Turklāt, ņemot vērā iepriekšējā gadā veikto ar lauksaimniecību saistīto zinātnisko institūtu konsolidāciju, kuras rezultātā LLU pārraudzībā tika izveidoti divi spēcīgi zinātniskie institūti līdzšinējo 10 vietā, plānotais finansējums tiks sadalīts arī šo institūtu infrastruktūras attīstībai.»
Arī Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna kritiku nevelta, Dienai sakot, ka konceptuāli kritēriji nav nepareizi. Finansējums tiek balstīts uz zinātniskiem rezultātiem. «Protams, tām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, kam ir vairāk zinātnisko rezultātu, projektu, publikāciju, loģiski sanāk lielāks finansējums. Arī RTU sanāk lielāks, jo mums ir viens no lielākajiem publikāciju skaitiem un vislielākais pētniecisko projektu skaits sadarbībā ar industriju.»
Kritika nepamatota
115 miljonu eiro ir tikai viena daļa no zinātnei pieejamā kopējā finansējuma, Dienai skaidro IZM pārstāve Edīte Olupe. Viens no priekšnoteikumiem, lai šo naudu saņemtu, ir zinātnisko institūciju konsolidācija un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas uzlabošana, fragmentācijas mazināšana. Starptautiskie eksperti ir norādījuši, ka Latvijā ļoti fragmentētas ir zinātniskās institūcijas humanitārajās, lauksaimniecības un inženierzinātnēs un to tik maza valsts kā Latvija nevar atļauties. Līdz ar to ES Padomes ieteikums ir turpināt zinātnisko institūciju modernizāciju, pamatojoties uz starptautiskā zinātnisko institūciju novērtējuma rezultātiem un rekomendācijām. Šim mērķim tad arī nauda paredzēta.