Šādu risinājumu meklējumi gan līdz šim aprobežojas galvenokārt ar ideju, ka nākotnē pieaugs Irānas un Armēnijas sadarbība, it īpaši enerģētikas jomā, jo energoresursu piegādes no Irānas var kļūt par alternatīvu Krievijas piegādēm.
Tas gan ir tikai teorētisks pieņēmums, jo šāda mērķa sasniegšanai nepieciešama kā politiskā griba, tā ievērojamas investīcijas infrastruktūrā. Turklāt Irāna, kura labprāt sadarbojās ar Armēniju laikā, kad pret to bija noteiktas rietumu sankcijas, nekad nav slēpusi savu atbalstu etniski un reliģiski tuvajai Azerbaidžānai, kamdēļ sadarbības ar Erevānu paplašināšana neatrodas Teherānas prioritāšu sarakstā. Šis fakts gan netraucē jau vairākus gadus apspriest 3,2 miljardus ASV dolāru (~ 2,89 miljardi eiro) vērto dzelzceļa projektu, kas caur Armēniju savienotu Irānu ar Gruzijas Melnās jūras piekrasti. Armēnija ar šo dzelzceļu saista lielas cerības, tostarp meklējot finansējumu arī Ķīnā, taču problēmas rada apstāklis, ka Armēnijas dzelzceļi līdz 2038. gadam ir pilnībā nodoti Krievijas dzelzceļa pārziņā, un šī uzņēmuma attieksme pret šādu projektu ir ļoti rezervēta.
Nav skaidrības arī attiecībā uz iespēju, ka Armēnija varētu izmantot Ķīnas aizvien pieaugošo interesi par ekonomisko nostiprināšanos Kaukāzā un šo teritoriju kā daļu no Jaunā Zīda ceļa Dienvidu maršruta. Lai Armēnija kļūtu par daļu no šī transporta koridora, tai ļoti nepieciešamas labas attiecības ar kaimiņvalstīm, kā arī vajadzīgas atvērtas robežas, tomēr attiecību ar Turciju un Azerbaidžānu uzlabošanās tuvākajā laikā nav gaidāma.
Rezultātā veidojas paradoksāla situācija, kad arī lielākā daļa Armēnijā pastāvošās politiskās opozīcijas atzīst, ka valstij nav citas ģeopolitiskās izvēles, kā atrašanās Krievijas orbītā, jo tieši sadarbība ar Krieviju Armēnijā tiek uztverta kā valsts drošības garants gadījumā, ja Erevānai atsāktos militārs konflikts ar ekonomiski daudz spēcīgāko Azerbaidžānu. Turklāt bruņošanās sacensība ar Azerbaidžānu veido būtisku Armēnijas budžeta tēriņu daļu. Tajā pašā laikā opozīcija iebilst pret ģeopolitisko ietekmi pavadošo Krievijas lielo uzņēmumu dominēšanu Armēnijas ekonomikā, prasot tautsaimniecības liberalizēšanu un lielāku caurspīdīgumu.