Domāju, tādas aviokompānijas, kura nav pat dzirdējusi par lidostu Rīga, Eiropā nav, bet noteikti jāstiprina sadarbība ar esošajiem partneriem. Tomēr gribu uzsvērt: atbildība par pasažieru skaitu negulst tikai uz lidostas pleciem, jo lidosta nav mērķis, uz kuru lidot. Lidosta ir instruments, ar kuru valsts var apkalpot tūristus, kuri uz valsti dodas biznesa vai atpūtas ceļojumos. Lidostas pasažieru skaits cieši saistīts ar to, kā strādā tūrisma industrija. Esam tikušies ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāvjiem, Rīgas tūrisma organizatoriem, kā arī tūrisma jomas uzņēmējiem, lai saprastu, kā mēs varam viens otram palīdzēt. Redzam, ka pietrūkst odziņas, kāpēc tūristiem ierasties Latvijā.
Kas ir lidostas Rīga spēcīgākā konkurente - Tallinas vai Viļņas lidosta?
Cilvēki, kuri atrodas triju stundu brauciena attālumā no Rīgas, ir mūsu potenciālie pasažieri. Tāpat situāciju vērtē Tallinas, Viļņas un Kauņas lidostu vadība. Mūsu ietekmes zonas pārklājas. Ja kādas citas Baltijas valstu lidostas piedāvājums ir ļoti labs, tad mēs zaudējam pasažierus. Lai tā nenotiktu, svarīga ir sadarbība ar aviokompānijām arī tehniskā līmenī, nevis tikai tas, cik pievilcīgi izskatās mūsu terminālis.
Lidosta 1. novembrī noslēdza līgumu ar apvienību FCC, Hochtief un ACB par aptuveni 56 miljonus latu vērto skrejceļa būvdarbu veikšanu projekta Starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstība ietvaros. Kad sāksies realizācija?
1. maijā. Ātrāk nevar sākt klimatisku apstākļu dēļ. Skrejceļa būvniecība ir tuvākajā laikā lielākais izaicinājums, ar ko lidostai vajadzēs tikt galā, jo darbi tiks veikti strādājošā lidostā.
To, ka projekta īstenošana ieilgusi, satiksmes ministrs Aivis Ronis minēja kā vienu no iemesliem, kāpēc uzteica darbu iepriekšējam lidostas valdes priekšsēdētājam Arnim Luhsem.
Valde, kurā es strādāju, šo projektu neaizsāka, mēs to saņēmām mantojumā no iepriekšējās valdes. Nav tā, ka ar projektu būtu strādājusi tikai viena valde, viens valdes priekšsēdētājs. Es pats esmu strādājis pie tehniskās dokumentācijas, ne vairāk. Bet, protams, mēs būtu priecīgi, ja viss būtu noticis gadu ātrāk.
Pagūsiet būvdarbus paveikt plānotajā termiņā?
Būvdarbi jāpabeidz 16 mēnešu laikā pēc sākšanas. Ceram, tā arī notiks.
Skonto būves šefs Guntis Rāvis paudis gatavību tiesā apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu, kas atļāva lidostai slēgt līgumu ar FCC, Hochtief un ACB. Vai tiesāšanās var aizkavēt būvdarbu veikšanu?
Es negribētu par sliktām lietām runāt, bet to es sauktu gandrīz par kaitniecību. Juristiem juridiskās piramīdas var būt dažādas, bet mums ir līgums, un mēs strādājam saskaņā ar to. Šis projekts ir vajadzīgs un vienalga būs jārealizē. Jāatzīst - pārsūdzības vilcinājušas projektu gan pirmajā, gan otrajā kārtā.
Varbūt Latvijā jāmaina iepirkumu procedūra?
Neesmu iepirkumu speciālists, bet skaidrs - tas, kā viss notiek, nav normāli. Ja ir iespēja apgūt Eiropas Savienības finansējumu, tā jāizmanto, jo tautsaimniecība tikai iegūst. Bet Latvijā pastāv procedūra, kurā viegli var apstrīdēt iepirkuma rezultātu un visu novilcināt. Piekrītu, konkursa procesam jābūt caurredzamam. Bet, ja iespējams ko mainīt, nākotnē ietaupot laiku, kuru esam patērējuši un patērējam pārsūdzībām, tad tas būtu tikai apsveicami.
Personīgi jums ir vienalga - skrejceļa būvniecību veic FCC, Hochtief un ACB vai Skonto būve?
Protams! Lidostai svarīgs rezultāts un tas, lai būvkompānija strādātu profesionāli, būtu ar pieredzi. Šis projekts ir ļoti svarīgs, jo palielināsim operativitāti un arī drošību lidostā. Gribam gan augstu kvalitāti, jo aviācijā nedrīkst būt nekvalitatīvs izpildījums, gan to, lai cena būtu adekvāta - tāda, par kuru tiešām var projektu īstenot, nevis tāda, kas noteikta tikai, lai uzvarētu konkursā.
Vai jums izdevies panākt konstruktīvāku sadarbību ar nacionālo aviokompāniju airBaltic? Sadarbības neesamība bija vēl viens satiksmes ministra pārmetums Arnim Luhsem.
Ar airBaltic vadītāju Martinu Gausu esam tikušies, pārrunājuši lietas profesionālā griezumā, esam atraduši kopsaucēju. Lidosta bez airBaltic būtu pilnīgi cita lidosta, jo airBaltic pagājušajā gadā pārvadāja pusi mūsu pasažieru. Mums ar airBaltic jāmeklē saprašanās, un patlaban tas notiek.
Par ko īsti nevar vienoties lidosta un airBaltic?
Agrākajam airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam likās, ka no lidostas var prasīt un prasīt, pēc tam pārmetot, ka lidosta nevar visu prasīto nodrošināt. Toreiz daudzi politiķi klausījās Flika kunga viedoklī un airBaltic lidostā jutās kā saimnieki. Flika kungam varbūt viņa harisma lika tā izturēties, bet tāda attieksme veicinājusi pretrunas. Tagad gan tā ir vēsture.
Izskanējis viedoklis, ka valsts akciju sabiedrība lidosta Rīga jāprivatizē. Vai jūs arī tā uzskatāt?
Nē. Lidosta daudzus no saviem darbības virzieniem var nodot ārpakalpojumos, var piesaistīt privāto kapitālu, īstenojot privātās publiskās partnerības projektus. Bet valstij lidosta jāpatur kā instruments tūrisma industrijas attīstībai. Ja lidostu privatizētu, īpašnieki sāktu to attīstīt ar citu stratēģiju, domājot par maksimāli lielu peļņu, nevis par tūristu pieplūdumu Latvijā. Valstij ir lielāks ieguvums no atbraukušajiem tūristiem, kuri tērē Latvijā līdzekļus, nekā rastos tad, ja lidosta tiktu privatizēta.
Daudzām aviokompānijām - SAS, Lufthansa, Estonian Air - patlaban ir finansiālas grūtības. Vai tas liecina, ka aviobiznesā aizvien vairāk dominē tipiskās zemo cenu lidsabiedrības, kuras par grūtībām nesūdzas?
Jāpiekrīt, ka perspektīva tiešām ir lētajām aviokompānijām. SAS un Lufthansa ir aviokompānijas ar senām tradīcijām, tajās darbinieki saņem lielas sociālās garantijas, un darbiniekus grūti pārliecināt, ka nodrošinājumu un sociālās garantijas, kas viņiem bijušas jau gadu desmitiem, varētu atņemt. SAS bija tam spilgts piemērs, jo nācās vienoties ar arodbiedrībām, lai vispār nebankrotētu. Nav dzirdēts, ka streikotu lēto aviokompāniju darbinieki, jo viņiem skaidrs, ar kādiem noteikumiem nākuši strādāt.
Estonian Air problēmās savukārt izpaužas Eiropas regulētgriba. Igaunijas valdība grib palīdzēt, Eiropa neļauj. Tas nav pareizi. Sekmīgs aviotransports rada darbvietas tūrismā un citās nozarēs, piemēram, tirdzniecībā, un darbvietu rašanās ir jāveicina.
Arņa Luhses atlaišanu saistīja ar Zaļo un Zemnieku savienības ietekmes mazināšanos. Vai lidostas valde šobrīd ir brīva no politiska diktāta?
Nevaru atbildēt par citiem, tikai par sevi: neesmu politiķis, bet aviācijas profesionālis. Uzskatu, ka politiska vadība lidostai kā saimnieciskam uzņēmumam, kurā vajadzīgas zināšanas par aviāciju, neko labu nevar atnest. Es darīšu darbus, ko esmu iecerējis, tik ilgi, kamēr strādāšu šajā amatā. Bet esmu absolūti pragmatisks, nedomāju, ka šis amats man ir uz mūžu. Kad valdes priekšsēdētāja amatā nāks nākamie cilvēki, es gribētu, lai tie būtu profesionāli aviācijas speciālisti.