Latvijā ir pašvaldības ar mazāk nekā 2000 iedzīvotājiem, bet 36 novadi neatbilst noteiktajam kritērijam, ka tajā jābūt vismaz 4000 iedzīvotājiem. Par to ministrs informēja, prezentējot administratīvi teritoriālās reformas rezultātus, secinot, ka pašvaldības kapacitātes un attīstības iespēju ziņā ir ļoti atšķirīgas.
Drīzumā valdības sēdē ar šo ziņojumu iepazīsies ministri, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) jau top grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai dotu iespēju pašvaldībām apvienoties, ko likums tagad neparedz. Tas arī nenosaka kārtību, kādā novadi varētu sadalīties, ko vēlas Alojas novads - šī iemesla dēļ tam ir grūtības arī ar pašvaldības budžeta apstiprināšanu. E. Sprūdžs pirmdien sacīja, ka novadu sadalīšanas iespēja likumprojektā nebūs paredzēta. Viņš pieļauj, ka par projektu būs strīdi, bet Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis uzskata, ka šī ir pirmā nopietnā reforma, kuru E. Sprūdžs ir pieteicis.
Nav pirmais ministrs
E. Sprūdžs nav pirmais ministrs, kas nācis klajā ar ideju sadalīt Latviju aptuveni 30 lielos novados. Par to kopš 90. gadiem ik pa laikam ir ieminējies ne viens vien politiķis, ieskaitot Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu, kuru ministrs ir atstādinājis no pienākumu pildīšanas. A. Lembergs pirmdien apstiprināja, ka «visu mūžu esmu iestājies par to, ka optimālais mērogs ir septiņas republikas nozīmes pilsētas un 26 rajoni, tad var normāli plānot un īstenot attīstību». Savulaik to viņš esot teicis arī Tautas partijai, bet tagad risinājums varētu būt rajona mērogā veidot vēlētas otrā līmeņa pašvaldības, saglabājot vēlētus tagadējos novadus. Jāatgādina, ka līdz gada beigām politiķiem jāizšķiras, vai un kādas būs otrā līmeņa pašvaldības.
Tā dēvētajos treknajos gados par mērogā lielu un spēcīgu pašvaldību izveidošanu iestājās reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Aigars Štokenbergs (toreiz - Tautas partija). Atšķirībā no tagadējā ministra A. Štokenbergs pārstāvēja premjera partiju, no kuras bija deleģēts arī finanšu ministrs. Valdības vadītājs Aigars Kalvītis toreiz solīja ap 56 miljoniem latu lielo novadu veidotājiem. TP tolaik bija liela ietekme pašvaldībās, bez kuru atbalsta arī pārmaiņas grūti iedomāties, uzskata A. Štokenbergs. Reformu partijai (RP)nav neviena no minētajiem priekšnoteikumiem, bet E. Sprūdžs paziņojis par aiziešanu no RP valdes, kas rada šaubas, vai viņam būs pat paša partijas atbalsts. E. Sprūdžs atsaucas uz valdībā atbalstīto Nacionālās attīstības plānu, kas nosaka valsts attīstības stratēģiju līdz 2020. gadam, paredzot ekonomisko izrāvienu orientēt uz attīstības centru modeli deviņi plus 21. Tas ministram radot ticību, ka kolēģiem ir izpratne, ka ar mazām pašvaldībām NAP mērķis - ekonomiskais izrāviens - nav sasniedzams.
Iedzīvotāju skaita faktors
Ministrs piekrīt, ka 100 000 latu pašvaldībām par iekļaušanos lielākā novadā, ko VARAM piedāvā, nav pietiekams stimuls, bet tikai finansējums apvienošanās izdevumu segšanai. Administratīvi teritoriālās reformas laikā pagasti un pilsētas, kas apvienojās brīvprātīgi, saņēma 200 000 latu infrastruktūras attīstībai. Rēzeknes novadā, kurā iekļāvās 25 pašvaldības, tie bija pieci miljoni latu. Rēzeknes novads tagad ir to pašvaldību sarakstā, kuram nav sava attīstības centra, jo dome atrodas Rēzeknes pilsētā. Šīs pašvaldības, pēc E. Sprūdža domām, būtu jāapvieno ar lielajām pilsētām. Jēkabpilī ir pat divu pašvaldību - Jēkabpils novada un Krustpils novada - administrācijas. Rēzeknes novads jau sadarbojas ar pilsētu, norāda novada priekšsēdis Monvīds Švarcs, piemēram, minot kopīgu speciālās ekonomiskās zonas administrāciju un vienotu tūrisma centru. Ja Rēzeknes novads ir liels un iedzīvotāju skaits tajā ir līdzīgs tam, kāds ir pilsētā, tad, piemēram, Daugavpils pilsētā ir 101 000 iedzīvotāju, bet novadā - tikai 27 000, kas noteiktu arī vēlēšanu rezultātus, ja būtu viena pašvaldība. M. Švarcs ir uzaicinājis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju izbraukuma sēdē iepazīties ar viņa vadīto pašvaldību.
Arī Ventspilī ir daudz vairāk iedzīvotāju nekā novadā. A. Lembergs nedomā, ka pilsētu būtu lietderīgi apvienot ar rajona robežās izveidoto novadu, kam esot savi specifiski jautājumi, kas nav aktuāli pilsētai. Tā ir mērogā liela pašvaldība, kas varot attīstīties. Vairākos nelielos novados ir sadalījies Liepājas rajons. Viens no tiem ir Durbes novads, kuru vada bijušais pašvaldību ministrs Andrejs Radzevičs. Viņš VARAM diskusijā par reformas rezultātiem nav sadzirdējis tās vērtējumu, kā arī nepiekrīt, ka mazie novadi nespētu attīstīties. Arī ES fondu projektos tie varētu līdzvērtīgi startēt, ja vien būtu pieejamas tās programmas, kas ir attīstības centriem. Liepājas rajonā no vienas malas līdz otrai ir aptuveni 140 kilometru un lielā novadā palielinātos pagastu loma, uzskata A. Radzevičs, atgādinot, kur tagad ir Latvijas ceļš un Tautas partija, kas vēlējās apvienot pašvaldības.