«Mēs nonācām pie kompromisa, ka Lietuvas infrastruktūra paliks Lietuvai, un tāpēc atteicāmies no sava lūguma izveidot Eiropas ekonomisko interešu grupu, un piekritām projekta kopuzņēmuma izveidei Rīgā,» Lietuvas biznesa portālam vz.lt teicis ministra pārstāvis Ričards Slapšis.
Tiesa, Lietuvas svārstīguma dēļ projekts jau ir nedaudz aizkavējies - aprīlī panāktā Baltijas valstu satiksmes ministru vienošanās paredzēja, ka līdz jūlija beigām valstīm jau bija jānokārto nepieciešamās formalitātes tā izveidei, tomēr Lietuvas nostājas maiņas dēļ tas nav noticis. Pretrunīgu reakciju izraisījuši arī Lietuvas nesen noslēgtie līgumi par Eiropas platuma dzelzceļa līniju būvniecību - pateicoties tiem, Lietuvai izdevies vairākiem ārvalstu medijiem radīt iespaidu, ka tā Rail Baltica 2 projektu īsteno mērķtiecīgāk nekā kaimiņvalstis Latvija un Igaunija. Savukārt Latvijas pārstāvji noslēgtos līgumus vērtē skeptiski, norādot, ka tiem nav tiešas saistības ar projektu un tie nenodrošina tādu ātrgaitas dzelzceļa satiksmi, kāda ir plānota Rail Baltica 2 projektā.
Latvijas pārstāvis sarunās par Rail Baltica 2 projektu, Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Jānis Eiduks, kurš par Lietuvas paziņojumu uzzināja no Dienas, norādīja: «Šāda ziņa liek daudz cerīgāk raudzīties uz otrdien gaidāmo sanāksmi.» Vēl dažas stundas iepriekš J. Eiduks sarunā ar Dienu sacīja, ka 30. jūlijā par Rail Baltica 2 projektu ir plānota starpvalstu ārkārtas tikšanas, tomēr, pēc viņa teiktā, nekādi oficiāli paziņojumi vai signāli par iespējamo nostājas maiņu no Lietuvas vēl nebija saņemti. Latvijas pārstāvis arī neslēpa, ka projektam nepieciešamā kopuzņēmuma izveide nav vienīgais neskaidrais jautājums projektā, jo no Lietuvas puses izskanējuši pretrunīgi izteikumi par paredzamo Rail Baltica 2 dzelzceļa maršrutu.
Savukārt Lietuvas mediji pievērš uzmanību, ka līdz ar domstarpību atrisināšanu Baltijas valstu vidū par galveno klupšanas akmeni projekta realizācijā var kļūt Polija. Lai gan Polija iepriekš deklarēja, ka piedalīsies projektā, tā līdz šim nav spērusi nekādus tālākus soļus, un neoficiāli no Polijas puses izskanējis viedoklis, ka tā Rail Baltica 2 projektu neuzskata par sev izdevīgu. Polijas jautājumam pievērsis uzmanību arī EK pārstāvis P. Telička, kurš uzsvēris, ka skaidra vienošanās starp dalībniekiem ir viens no priekšnosacījumiem, lai projekts saņemtu Eiropas Savienības finansējumu. «Uz tiem 10 miljardiem eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem, kuri piešķirti transporta nozarei, varēs pretendēt tikai sagatavotākie projekti, un ir nepieciešams pierādīt Eiropas Komisijai, ka Rail Baltica ir šāds projekts,» Lietuvas medijiem teicis P. Telička.