Koncepcijas par jauna sabiedriskā medija veidošanu iepriekšējā variantā iezīmēti trīs ceļi, kā sabiedriskie mediji varētu attīstīties, un norādīts, ka tās izstrādātāji par piemērotāko atzīst progresīvo attīstības variantu, kas paredz arī vienota sabiedriskā medija veidošanu.
Speciālisti jau kritizējuši iepriekšējās NEPLP atstāto mantojumu, jo koncepcijā akcentēti jautājumi, kas saistīti ar tehnoloģijām, ēkām vai mediju platformu pārbīdi, taču būtiski jautājumi, kas saistīti, piemēram, ar esošās situācijas novērtējumu, riskiem, jaunā sabiedriskā medija saturu, neesot atrunāti. NEPLP pārstāvis Gints Grūbe skaidro, ka tagad izveidota cita darba grupa ar augstskolu un mediju pārstāvjiem, kas apņēmusies koncepciju uzlabot. Piemēram, eksperti precīzi nodefinēšot sabiedrisko labumu. Tas faktiski nozīmē, ka viņi apņēmušies aprakstīt arī, kāda būs jaunā medija saturiskā «ietilpība». Koncepcijas izstrādē gan ieslēgts triecientemps, jo tai esot jābūt gatavai līdz aprīļa vidum, lai sabiedrisko mediju paspētu iekļaut Nacionālajā attīstības plānā. Tas esot svarīgi finansējuma piesaistei.
Uz koncepcijas ātro virzību šonedēļ asi reaģēja LR darbinieki, kas atklātā vēstulē pauda bažas par sasteigtību lēmumu pieņemšanā. Par to pārsteigts ir G. Grūbe, kurš norāda, ka par koncepciju, kuru NEPLP tagad grasās uzlabot, bija zināms mēnešiem ilgi. Tā ir taisnība, nenoliedz LR vadītājs Jānis Siksnis. Taču iepriekšējais sabiedriskā radio šefs Dzintris Kolāts nekad neesot šo koncepciju akcentējis, un radiomājā tai līdz šim neesot pievērsta liela uzmanība. Pats J. Siksnis ar to esot iepazinies, kad jau sēdies LR vadītāja krēslā. Dz. Kolāts, kurš savulaik bija ļoti skeptisks pret vienota sabiedriskā medija veidošanu, beigu beigās tomēr ar «sirdssāpēm» esot to atbalstījis, taču, mainoties LR vadībai, mainījusies arī pozīcija šajā jautājumā. Pēc J. Sikšņa domām, ideālā variantā būtu jāsaglabā divi sabiedriskie mediji, taču esot funkcijas, ko varot apvienot. Piemēram, viena sadarbības iespēja esot kopīga interneta portāla veidošana.
Otrdien tiekoties ar darba grupas locekļiem un NEPLP, J. Siksnis esot saņēmis solījumu, ka koncepcijā tiks iestrādāti arī citi sabiedrisko mediju attīstības modeļi, arī tādi, kas neparedz apvienošanu. Par procesa sasteigtību LR vadītājs savu retoriku jau mīkstinājis, jo esot nedaudz pagarināts koncepcijas izstrādes termiņš, taču «steiga joprojām ir liela».
Arī LTV vadītājs Edgars Kots uzskata, ka «būs pietiekami liela steiga» un trūkstot konstruktīvas analīzes par pašreizējo koncepcijas variantu. E. Kots ir skeptisks pret to, ka ir iespējams «šodien nolemt, kā strādāt pēc 4-6 gadiem», jo svarīgi būtu vairāk apzināt platjoslas 4G apraides iespējas. Sabiedriskās televīzijas šefs vienmēr bijis atbalstošāks pret vienota sabiedriskā medija veidošanu, un E. Kots apgalvo, ka no savas pārliecības neesot atkāpies. Viņaprāt, nepieciešama vienota «atbalsta platforma», taču redakcionālās vadības modeļi ir tālāks jautājums, par ko vēl varot diskutēt.