Atceraties lozungu - Miers Darbs Maijs? Uz sarkana auduma ar baltiem burtiem uzrakstītu, šo plakātu nesa 1. maija demonstrācijās. Tas šķita tik pašsaprotami, ka valsts, lai kāda, garantē i mieru, i maizi. Parādē nesa plakātus spļaudīdamies, bet publiski smaidīja, ja gājienu filmēja televīzija. Daudziem tā bija diena, kad bija jānoiet gar tribīni ar baloniem, izplaucinātiem bērza zariem, kuros iesietas no papīra izgatavotas sarkanas un baltas neļķes. Ja nepiedalījās parādē, ja aizbrauca uz laukiem pie radiem, skolā vai darbā bija nepatikšanas. Vismaz nepatīkamas pārrunas bija.
Miers pasaulē gan jau kaut kur ir. Nav tikai pārliecības, ka ar viena terorista nāvi tas iestāsies visā pasaulē. Krievu tantiņu teikto «lai tik nebūtu kara...» pasaulei var vienīgi novēlēt. Bez ironijas var teikt, ka miers ir ielās, bet ne sociālajās vietnēs. Galvās un prātos rīdīšana notiek nemitīgi, vārdu kaujās padodas gudrākie, rupekļi visās frontēs apvienojas un izdomā jaunus apzīmējumus ienaidniekam.
Darbs... Katrs to meklē, kā nu māk. Kurš brauc prom, to nosauc par Latvijas nodevēju un pašlabuma meklētāju. Uz aizbraukušo rēķina statistika tiek rādīta rožaināka, samazinās bezdarba līmenis. Kurš paliek, tas cer, ka būs labāk.
Bet maijs Latvijā kļuvis par tādu pat 16. marta karsto kartupeli: maijā zīmīgie datumi seko viens pēc otra, dažādo uzskatu pārstāvji cenšas cits citu pārsteigt ar argumentu kalambūriem. Maijs Latvijā ir valstisko svētku un svinamo gadadienu karstākais mēnesis: pasaki man, kuras dienas tu svini, pateikšu, kas tu esi!
Vai nenogurst svinot? Svinēšana izvēršas par viedokļu arēnu.
Visinteresantāk ir tiem, kuri Latvijā ieradušies viesa statusā. Ārzemniekiem, kuri atbraukuši, lai pastaigātos pa Rīgas jūgendstila ielām, ir interesanti - 1. un 4. maijā iedzīvotāji bauda brīvdienu, nedara neko, atpūšas, dzied pie pieminekļiem Raiņa dzeju jaunās skaņās, un viss notiek tā godīgi. Situācija uzkarst pirmās dekādes beigās, sākas abpusēja kustība - krievi 9. maiju publiski svin kā Tēvijas kara beigas, bet ar citādu svinēšanas slēpto kodu; savukārt latviešiem 9. maijs nozīmē 50 okupācijas gadus, kad fašistisko režīmu nomainīja staļiniskais.
Lai veicas Eiropas dienas svinēšanas tradīcijas aizsācējiem, kuri aicina 9. maiju atzīmēt kā Eiropas dienu. Grūti iešūpoties uz svinēšanu. Latviešos šīs dienas publiska svinēšana nāk ar dubultu vēstījumu: vieni to uztver kā piederību Eiropas kultūrai, bet otri - kā padomju līdzskrējēju atbalstu.
Par 15. maiju i nerunāsim! Vadoni mums vajag'a? Tik daudzi atsauktos...
Vienīgā svinamā diena, kur patiešām valda svētku gaisotne, maijā ir Mātes diena - bez karogiem un beidzot ar mieru un siltu maizīti.