Mūs uztrauc eskalācija Latvijas sabiedrībā. Apvainojumi, ka Saskaņas centrs ir vainīgs, ir nevietā. Eskalācija sākās ar parakstu vākšanu, ko veica Rasnača mudināti vislatvieši par to, ka Latvijā vajag likvidēt izglītību citās valodās. Tad nāca koalīcijas veidošana, kuras laikā tika skaidri pateikts, ka Latvijas krievu vēlētiem pārstāvjiem nav ko meklēt valdībā. Ka Latvija ir tikai latviešiem, ka Latvijas politiku krievi var tikai patērēt, bet viņi nedrīkst to ietekmēt. Un nav svarīgi, ko viņi par to domā. Tie bija notikumi, kas radīja šo lavīnu. Man nav prieka par to, kas ir noticis. Paredzu, ka referendums būs skandāls pa visu pasauli. Labi, 70% no tiem, kas atnāks, nobalsos pret krievu valodu, bet 30% nobalsos par. Tas ir ļoti liels skaitlis, turklāt ar to nebeigsies, tam būs turpinājums. Paredzu, ka pēc budžeta pieņemšanas cilvēki jutīsies piekrāpti no savu mīluļu puses, par kuriem viņi balsoja. Neizslēdzu, ka cilvēki balsos par krievu valodu, tādā veidā protestējot pret sociālekonomisko situāciju Latvijā. Var jau teikt, ka ne, bet redzēsim. Šīs urravas, ka mēs tagad miljonu savāksim, protams, rada tādu saviļņojuma duku. Bet tās ir kaitīgas, jo rada eskalāciju. Tāpēc es piedāvāju parlamentāru risinājumu, kas ļautu man un citiem cilvēkiem, kam ir lielāka vai mazāka ietekme uz Latvijas krieviem, iet un teikt, ka ir labs kompromiss.
Ko nozīmē jūsu piedāvātais kompromiss?
Latvijā ir nacionālās minoritātes, bet nav nacionālo minoritāšu valodu. Tas ir absurds. Gribam to novērst. Jebkuru nacionālo minoritāti vai majoritāti nosaka valoda, jo tautību nosaka valodas lietotāju kopums. Latviešus vieno latviešu valoda, nevis ieraksts pasē. Arī Latvijas krievus vieno viņu valoda, baltkrievus - baltkrievu valoda, ebrejus - sava valoda.
Mūsu priekšlikums ir labot netaisnību pret visām minoritātēm, atzīstot, ka Latvijā ir nacionālo minoritāšu valodas - jebkādas. Mums ir jāatgriežas pie Eiropas minoritāšu konvencijas, kas satur Eiropas pieredzi rekomendāciju veidā. Šai konvencijai - diemžēl ar atrunām - Latvija sen jau ir pievienojusies. SC ar savu piedāvājumu vēlas šīs atrunas samazināt. To, kas ir de facto, ielikt arī de iure. Ja Zilupē vai Ludzā cilvēki runā krieviski - un runās neatkarīgi no tā, kāda būs politiķu attieksme pret viņiem, -, viņiem ir jādod iespēja savās mājās, tur, kur viņi lokāli vienkopus dzīvo, arī runāt savā dzimtajā valodā. Mums rūp latviešu valoda, bet kāpēc mēs nevaram iedomāties, ka Latvijas krievam rūp viņa valoda? Ko gan zaudētu latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, ja krievi atsakās no cīņas par otru valsts valodu, bet mēs nodrošinām juridisku aizsardzību krievu valodai lokālā līmenī?
Dažs latvietis varbūt pieļautu, ka Ludzā pašvaldības līmenī varētu runāt arī krieviski, bet viņš baidās, sak, iedod krievam mazo pirkstiņu, un viņš paņems visu roku - nākamās prasības augs?
Ja turpinām bruņoties valodas jautājumos, kļūs neizbēgama šī bruņojuma izmantošana. Ar referendumu nekas nebūs līdzēts - nesaskaņas turpināsies, tās izplūdīs ne tikai valodas, bet arī sociāli ekonomiskajā pretimstāvēšanā. Mānīgais miers, kad Latvijas politiķi varēja izrunāties, kā grib, ir pagājis. Arī tagad viņi bļauj - valodas jautājums nevar būt kompromiss! Bet kāpēc? Kāpēc nevar? Ko ar to dzird krievs? Ej ratā, tev nekad nebūs nekādas teikšanas ne tikai valodas jautājumā, bet nekur. Valoda ir galvenais cilvēka būtības un kultūras pamats, bet Latvijā ir krievu kultūra un ir krievi. Mums ir vajadzīgs, lai Latvijas krievi būtu nevis problēma, bet sabiedrotie. Ja mēs nodarbosimies ar viens otra nīšanu, ja «latvietis parastais» turpinās saukt - nu tad lai tie krievi cieš klusu! -, nekā nebūs. Mīļie, nu viņi ir te, krievi te ir dzīvojuši, pirms Latvijas valsts vispār tika nodibināta. Ja paskatās Satversmes sapulci, Latvijas valsts tēvi ir bijuši arī krievi un citas minoritātes. Tāpat izcīnījuši visas brīvības kaujas un visos karos ir bijuši kopā. Arī Latvijas pēdējo neatkarību ir izcīnījuši tikpat krievi, cik latvieši, arī barikādēs krievi ir stāvējuši.
Cik principiāli esat, vai būtu parakstu vākšanas kampaņa, ja SC nebūtu valdībā?
Mēs esam ļoti principiāli. Mēs bijām gatavi virzīt savu elektorātu uz grūtu kompromisu, un mums bija liela atbildība par to. Tomēr saņēmām sava vēlētāja mandātu, kad mēs gājām ar moratoriju, gājām meklēt kompromisu visos jautājumos. Ne visi vēlētāji bija sajūsmā par to, bet tā sauktās latviskās partijas mums skaidri pateica - jūsu gatavība nevienu neinteresē. Mums nebija nekādu variantu - tajā brīdī, kad netika pieņemts mūsu parlamentārais ceļš, mēs apvienojāmies un esam kopā. Mēs nevaram savus vēlētājus uzrunāt ar Sarmītes Ēlertes asimilācijas koncepciju, kuras būtība ir - ja kādam nav palaimējies piedzimt par latvieti, ir iespēja pārtapt. Asimilācija nav iespējama - nevar asimilēt pusi Latvijas sabiedrības. Aizmirstiet par to.