Jā, tā ir mūsu oda tiem laikiem, kādus droši vien vairs nepiedzīvosim. Un ne tikai tāpēc, ka paši esam palikuši vecāki un kūtrāki, bet arī tāpēc, ka tas bija īpašs laiks ar savādāku uztveri un no tās izrietošu rīcību.» Šādi kapela _Maskačkas spēlmaņi_ priekšvārdā piesaka savu jauno izdevumu _Ļipa kust_ - latviešu tautas danču dulbultalbumu, kur ierakstītos 33 dančus papildina iespaidīgi biezā grāmatiņa ar latviešu un esperanto (!) valodā nodrukātiem deju aprakstiem.
Kad to atver, vienlaikus (un tā skaļāk!) iedarbinot disku atskaņotāju, viss iepriekš teiktais par odām uzreiz aizmirstas un kājas pašas cilājas dejot. Gatavs lietošanai! Albums noderēs visiem, kuri, izmantojot Sniedzes Grīnbergas apkopotās instrukcijas (etnogrāfisko deju pamatus), gribēs kopā uzdejot ģimeņu vai skolas godos. Turklāt danči skan pietiekami ilgi (3 līdz 6 minūtes), lai būtu iespējams arī kādu laiku padejot. Protams, noderēs arī deju ansambļiem, kuru horeogrāfi jau veidos ko sarežģītāku. Un arī tiem, kuri grib palūkot, ko un kā latvieši dejo? Ikvienam palīdzēs deju soļu vārdnīca un mākslinieces Maritas Grases zīmējumi.
Albumā Ļipa kust līdzās dzīvespriecīgiem «īstajiem» latviešu dančiem ir arī Latvijā pierakstīts krakovjaks, karobuška, vengerka, eilenderis. Smeldzīgi un izteiksmīgi skan Vandzenes padespaņs, kura nostalģisko melodiju uz visparastākā zāģa atskaņo Jurģis Ukrins. «Šis ir mūsu ceturtais albums. Antaloģija tā laikam nav, tomēr izlase tā ir,» prāto Ansis Ataols Bērziņš, Maskačkas spēlmaņu vadītājs, kurš kapelā dzied un spēlē plēšu harmonikas - hromku, bajānu un ieviņu. Pats arī lēkājis un sastindzis, pozējot māksliniecei dančus. Viņš tos pieprot, jo «folkloras kustībā visbiežāk nācies spēlēt tieši dančus. Iepretim pašu meklētajām, iepriekšējos albumos ierakstītajām mazāk zināmu melodiju programmām drillējamie danču gabali mums nešķita ierakstīšanas vērti. Tā drillējām piecpadsmit gadus, līdz sapratām, ka esam šos dančus tā atspēlējuši, ka tie prasīties prasās ierakstā. Un, ja jau tos visbiežāk prasa spēlēt, tad cilvēkiem tie ir vajadzīgi!» saka Ansis un novēl: «Lai vieglas kājas dancojot!»u