Līderi izvēlas pēc būtības
Garie esot vairāk apmierināti ar dzīvi - pozitīvās emocijas ņemot virsroku pār negatīvajām -, un liekie centimetri spējot kompensēt arī materiālos trūkumus, apgalvo amerikāņu zinātnieki. Latvijas psiholoģe Veronika Semenkova, kura Sanktpēterburgas Valsts universitātē ieguvusi juridiskā psihologa kvalifikāciju un arī pēta cilvēka dabu, raksturu, uzvedību, gan uz šādiem apgalvojumiem raugās piesardzīgi. Viņa uzskata, ka nozīme, ko cilvēki neapzināti mēģina piedēvēt auguma garumam, nav būtisks faktors, kurš kaut ko vēstītu par cilvēka raksturu, viņa būtību. «Cilvēka augums atkarīgs no viņa genotipa un vides, kādā viņš dzīvojis - kādos apstākļos audzis, kāds bijis viņa uzturs, vai nodarbojies ar sportu,» stāsta Veronika Semenkova.
Viņa piebilst, ka šī vēlme piedēvēt auguma garumam kādu nozīmi vairāk varētu būt saistīta ar vēsturi, cilvēces attīstību, kad sievietes neapzināti izvēlējušās vīrieti, kurš būtu brašs, vīrišķīgs, ar kuru varētu radīt labus, spēcīgus pēcnācējus. «Senos laikos līderi bija gara auguma, braši vīri, jo savu taisnību un vietu sabiedrībā pierādīja un iekaroja ar spēku,» skaidro psiholoģe.
Savukārt par Teksasas Tehniskās universitātes psihologu atklājumiem, ka vēlētāji priekšroku dod gara auguma cilvēkiem, kuros biežāk saskata līderi nekā maza auguma cilvēkos, Semenkova saka: «Šodien cilvēki līderi izvēlas ne pēc miesas būves, bet gan pēc viņa iekšējās būtības, kodola, spējas aizraut, iedvesmot un uzrunāt. Var jau būt garš cilvēks, kuram nav ne līdera spēju, ne gudrības, ne prasmes iedvesmot līdzgaitniekus un kļūt var vadītāju.» Un pasaules pieredze rāda, ka iedvesmot cilvēku un tautas spējuši arī maza auguma cilvēki.
Jautāts, kā Lembergs uztver to, ka viņu sauc par mazo vīru ar hūti, cilvēks, kurš Latvijas sabiedrībā pazīstamāko personu rindā tiešām ir «īsākajā» galā, atteicis: «Nu augums ir tāds, kāds ir. Tie ir gēni. Es pret to izturos saprātīgi, man nav nekādu pārmērīgu ambīciju.»
Sasniegumi nav saistīti ar augumu
«Neredzu nekādu saistību starp cilvēka auguma garumu un viņa ienākumiem un turību, jo ir taču virkne maza un vidēja auguma veiksmīgu un turīgu cilvēku,» tā par amerikāņu apgalvojumiem, ka garajiem liekie centimetri kompensē materiālo trūkumu, saka šarmantā tumšmate.
Jautāju psiholoģei, vai tomēr maza auguma cilvēkiem nav vairāk sevi jāpierāda, lai viņus pamanītu, un vai mazajiem piemīt lielākas ambīcijas, kā sabiedrībā nereti pieņemts domāt. «Psiholoģijā to sauca par hiperkompensāciju - cilvēks kompensē to, kā viņam pietrūkst. Bieži tas ir saistīts ar to, ka cilvēks mēģina sevi kaut kā demonstrēt, par spīti tam, ka viņš ir mazāks un viņu varbūt šī iemesla dēļ bieži nepamana. Piemēram, klasē sporta stundā bērns varbūt vienmēr stāvējis rindas beigās, taču viņam ir liels potenciāls un viņš centies to izrādīt. Garajiem nereti pierādīt šo savu potenciālu nākas mazāk, jo viņus tāpat pamana. Protams, to nevar vispārināt,» piebilst Veronika Semenkova.
Uzņēmējs Vitālijs Gavrilovs, kuru sabiedrībā esam iepazinuši arī kā labu dejotāju, dziedātāju, atraktīvu un daiļrunīgu maza auguma vīru, atklāj, ka viņam nekad nav bijis sevi jāpierāda vai jāizceļ tikai tāpēc, ka bijis maza auguma. «Domāju, ka cilvēka sasniegumi, izglītība un veiksme absolūti nav saistīta ar viņa augumu. Viss ir atkarīgs no tā, kā viņš ir audzināts, kādus pamatus cilvēkam bērnībā ielikuši viņa vecāki, citi faktori. Tas, vai cilvēks spēj laika gaitā mainīties,» par šādu jautājumu nosmej Vitālijs Gavrilovs.
Viens no psiholoģes Veronikas Semenkovas darbības veidiem ir vizuālā diagnostika, kuras pamatā ir fiziognomika - zinātne, kas pēta cilvēka dabu pēc tā sejas. «Tā ir māksla pēc cilvēka sejas vaibstiem noteikt viņa raksturu, veselības stāvokli, likteni, piemērotību profesijai,» stāsta Semenkova, kura, izmantojot šo metodi, nedaudz raksturoja arī Dienas izvēlētās sabiedrībā populāras, ietekmīgas un mīlētas personas. Viņa gan piebilst, ka vizuālajai diagnostikai ar fiziognomiku vien ir par maz, jo šī zinātne skar tikai to, kas saistās ar seju un galvu. Pilnīgu priekšstatu par cilvēku var iegūt, palīgā ņemot vēl arī neverbālo komunikāciju - žestus, pozu, mīmiku, gaitu. Kopējais tēls veidojas, saliekot šīs lietas kopā.