Augustā pētījumu organizācijas Levada centrs veiktā aptauja liecina, ka četru mēnešu laikā no 23% līdz 16% samazinājies to Krievijas iedzīvotāju skaits, kuros prieku izraisa Krimas pievienošana Krievijai. No 47% līdz 40% samazinājies arī to skaits, kuri Krimas pievienošanas sakarā atbalsta Krievijas vadītāju lēmumus.
Saglabājusies to cilvēku proporcija, kas izjūt lepnumu par savu valsti (37%), un to, kuri neatbalsta Krievijas rīcību, protestē un kaunas par to (9%).
Kopš pavasara mainījušies arī Krievijas iedzīvotāju pieņēmumi par to, kā pašā Ukrainā tiek uztverta Krimas atņemšana. Krievijā apzinās kaimiņu negatīvās attieksmes pieaugumu. Tikai 9% aptaujāto uzskata, ka Ukrainas iedzīvotājiem nav negatīvas attieksmes pret Krieviju. 23% domā, ka notikušais izsaucis ukraiņu naidu tikai pret Krievijas vadību, savukārt 38% uzskata, ka ukraiņi tagad jūt naidu pret Krieviju kopumā.
Tajā pašā laikā pārliecinoši pieaudzis Krievijas iedzīvotāju atbalsts Krimas iekļaušanai Krievijā. Tās atrašanos Ukrainas sastāvā atbalsta tikai 4% aptaujāto (martā - 14%). Par to, ka Krimai jābūt neatkarīgai valstij, iestājas 15% (martā - 11%). Taču to skaits, kuri uzskata, ka Krimai jābūt Krievijas daļai, pieaudzis no 64 līdz 73%.
No 19% līdz 28% pieaudzis to aptaujāto skaits, kuri kategoriski nebūtu gatavi tam, ja viņu ienākumi mazinātos, lai valdība vairāk finanšu novirzītu Krimas atbalstam.
RBC aptaujātie politologi gan uzskata, ka aptaujas rezultāti neliecina, ka Krievijas iedzīvotāji nožēlotu Krimas pievienošanu. Politologs Vjačeslavs Igrunovs saka, ka, pasliktinoties situācijai Donbasā, Krievijas iedzīvotāju atbalsts Krimas aneksijai tikai pieaugs, jo daudzi uzskata - ja Krievija nebūtu rīkojusies Krimā, tur notiktu tas pats, kas tagad Donbasa reģionā.
Politologs Igors Buņins uzskata, ka krievu turpmākā attieksme pret Krimu būs atkarīga no tā, vai nesāksies pilna mēroga karš ar Ukrainu: «Krievijas sabiedrība apzinās, ka ukraiņiem Krimas zaudējums ir smags. Vienlaikus visi saprot, ka Krievija Krimu atpakaļ neatdos.»