«Tāds projekts pastāv,» apliecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdis Ābrams Kleckins. Arī pašas televīzijas vēstulē amatpersonām aicina deleģēt reģionālajām un vietējām televīzijām sabiedriskā pasūtījuma raidlaiku un finansējumu, ko jau tagad drīkst nodot komerciālajām televīzijām, un tā apjomu palielināt no 15% uz 30% no sabiedriskā pasūtījuma naudas. Jau pašlaik konkursa kārtībā izvēlētas televīzijas ik dienas nodrošina LTV novadu ziņu saturu, kas, pēc LTV ziņu dienesta vadītāja Mareka Gailīša teiktā, esot nedaudz mazāk nekā 15 minūšu dienā. Viņš norāda, ka novadu ziņu reitingi esot ļoti labi. Taču, ja LTV nopietnāk iesaistītos mazo televīziju problēmu risināšanā, minimālais raidlaiks, kas būtu nepieciešams to ziņām, ir stunda dienā un vēl viena stunda atkārtojumiem, izriet no Ā. Kleckina teiktā. Viņš norāda, ka vēl pāragri runāt par to, kurā LTV kanālā varētu paredzēt raidlaiku mazajām televīzijām, jo iecere vēl ir iedīglī. LTV valdes loceklis Edgars Kots stāsta, ka LTV vēl gatavošot priekšlikumus par iespējamo raidlaiku, taču vairāk tiekot runāts par raidlaiku LTV 1. kanālā. Viņš redz iespēju nodrošināt mazajām televīzijām raidlaiku arī skatītajā laikā vakaros. Ko LTV par to grib pretī? «Daudzpusīgāku un kvalitatīvāku saturu,» atzīst E. Kots. Vēl tiekot risināts finansiālais jautājums - plānots, ka LTV segtu apraides izmaksas, bet nav skaidrības, ko reģionālās televīzijas iegūtu pretī par savu sižetu demonstrēšanu. E. Kots uzsver, ka viena no iespējām būtu mazajām televīzijām pretendēt uz reklāmas laiku.
LTV iesaistīšana, pēc Ā. Kleckina teiktā, izraisījusi «vislielāko piekrišanu» no pašām televīzijām. Tas ir pagaidu risinājums, uzskata Jūrmalas Ģimenes televīzijas dibinātāja Dace Ķezbere, pēc kuras domām, mazās televīzijas ik dienu var nodrošināt LTV divas stundas oriģinālsatura un divas stundas atkārtojuma. Šo risinājumu pozitīvi vērtē arī Latvijas Reģionālo televīziju asociācijas valdes priekšsēdis Jānis Galviņš. Viņaprāt, «tā ir paralēla iespēja», jo reģionālo televīziju ziņu sižeti bieži vien nebūšot interesanti visiem skatītājiem, turklāt LTV nevarēšot nodrošināt tiešraides. Tāpēc esot jābūt arī iespējai mazajām televīzijām raidīt pašām. Diena jau rakstīja, ka Lattelecom prasīto apraides maksu mazās televīzijas nosegt nevarot. Taču arī ar saviem raidītājiem «mazie» raidīt nedrīkst, jo pret to iestājas Lattelecom, kas uzskata, ka šīs frekvences ietilpst tā rīcībā nonākušajā frekvenču diapazonā. J. Galviņš gan norāda, ka mazajām televīzijām ir iespējas cīnīties par apraidi, jo saskaņā ar starptautisko nolīgumu mazas jaudas raidītājiem esot piešķirtas astoņas frekvences, kas nemaz nav izmantojamas citiem mērķiem.